Augstskolas iedalīs trīs veidos. Saeima atbalsta augstskolu reformu
Saeima trešdien, 24.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.
“Augstākās izglītības jomā ir nepieciešamas pārmaiņas, un uz to skaidri norāda arī darba tirgus. Mums ir jānodrošina augstskolām dinamiskākas attīstības iespējas, un reformai ir jābūt ar konkrētu mērķi – stratēģisku virzību uz izcilību. Mēs pilnīgi noteikti gribam redzēt Latvijas universitātes kā līdzvērtīgas konkurentes Baltijas un citu Eiropas valstu universitātēm,” iepriekš akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Augstskolas paredzēts iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras universitātes –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.
Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Plānots noteikt, ka tajā jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo un vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam.
Lietišķo zinātņu augstskolas īstenos bakalaura un maģistra līmeņa programmas. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrādīs starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai arī programmas veidos sadarbībā ar citu augstskolu. Augstskolai jāīsteno studiju programmas vismaz vienā studiju virzienā, kā arī jānodrošina, ka vismaz 50 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds.
Savukārt mākslu un kultūras universitātes īstenos bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības tematiskajā jomā “Mākslas”, kā arī profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Studiju programmas zinātnes doktora grāda iegūšanai paredzēts veidot, ja konkrētajā studiju virzienā universitāte uzrādīs starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai sadarbībā ar citu augstskolu, veidojot kopīgas doktora studiju programmas, paredz likumprojekts. Vismaz 70 procentiem studējošo būs jāstudē tematiskajā jomā "Māksla". Savukārt vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam vai profesionālajam grādam mākslās, tostarp vismaz 25 procentiem jābūt zinātnes doktora grādam un vismaz 20 procentiem akadēmiskā personāla jābūt nacionāli un starptautiski atzītiem mākslinieki, paredz likumprojekts.
Augstskolām trīs gadu laikā, kopš uzsākta studiju programmu īstenošana, būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests lems par augstskolas izslēgšanu no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Kā norādīts anotācijā, Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma.
Izmaiņas paredz, ka dibinātājs noteiks augstskolas stratēģisko specializāciju. Tā kalpos par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, valsts dibinātām augstskolām būs jāizvairās no nepamatotas jomu dublēšanās.
Grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi -, kas būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību. Tā iecerēta kā koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Tāpat padomei jānodrošina augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Padomes kompetencē arī plānota augstskolas satversmes apstiprināšana. Ja augstskolā būs izveidota satversmes sapulce, padomei būs jāsaskaņo satversmi un tās grozījumus pirms to apstiprināšanas satversmes sapulcē, un padomei plānotas arī veto tiesības.
Padome iecerēta kā obligāta valsts dibinātās augstskolās. Paredzēts, ka pusi padomes locekļu izvirzīs augstskolas senāts, bet otru pusi - Ministru kabinets. Plānots, ka padomē būs arī vēl pa vienam Valsts prezidenta izvirzītam pārstāvim. Likumprojekts tostarp nosaka arī "politiskās atdzišanas" periodu padomes locekļiem. Proti, padomes loceklis pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs būt bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.
Grozījumi precizē jautājumus arī par senātu un satversmes sapulci. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts augstskolā jāizveido padomes un jāievēlē jauns senāts ne vēlāk kā līdz šī gada 1. decembrim.
Iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolas rektoru, tostarp ievēlēšanas kārtību. Grozījumi paredz, ka pretendentus uz valsts dibinātas augstskolas rektora amatu atklātā starptautiskā konkursā atlasīs augstskolas padome. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni.
Likumprojekts precizē arī augstskolas izdoto normatīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi neparedz likvidēt Augstākās izglītības padomi, kā tas bija plānots iepriekš atbalstītajā redakcijā, taču Ministru kabinetam līdz šī gada 31. augustam paredzēts deleģēt izstrādāt nepieciešamos grozījumus, kas paredzētu jaunu Augstākās izglītības padomes institucionālās darbības regulējumu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāskata vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.
