Teju katrs otrais pedagogs vēlētos pamest profesiju pārslodzes un atalgojuma dēļ, liecina aptauja

Savukārt 41% aptaujāto pedagogu ir pārliecināti, ka nākamo piecu gadu laikā turpinās strādāt skolotāja profesijā, bet 13,6% vēl nav izlēmuši savu rīcību.

Aptaujas dati liecina, ka pedagogi savu darba dzīves kvalitāti pirms pieciem gadiem desmit ballu skalā vērtēja ar 6,85. Pirms gada vērtējums samazinājās par 0,52 ballēm un bija 6,33, bet šobrīd pedagogi savu darba dzīves kvalitāti vērtē ar 5,25 ballēm, kas ir par 1,08 ballēm mazāk nekā pirms gada.

Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā pusei pedagogu netiek apmaksāts ar sadarbību saistītiem pienākumiem. Proti, 53,2% aptaujāto pedagogu norādīja, ka tiem netiek apmaksāta sadarbība ar vecākiem, 52,4% - par sanāksmēm, savukārt 51,6% pedagogu nav saņēmuši apmaksas par sadarbībām ar citiem pedagogiem kompetencēs balstīta satura īstenošanā.

Aptaujā noskaidrots, ka pedagogi apmaksu nesaņem arī par papildu darba pienākumiem. Piemēram, 53,8% gadījumos apmaksa par pedagogu padarīto darbu nav saņemta, kad pedagogs iesaistīts gatavošanās darbiem pašvaldības pasākumos, 53,1% - par ekskursiju organizēšanu, 44,8% - gatavojoties konkursam, bet 36,9% apmaksu nesaņem, ja pedagogs ir iesaistīts sporta pasākumu organizēšanā. 

Aptaujā 95,3% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka saistībā ar kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu pedagogiem ir nepieciešami papildu laika resursi (mācību materiālu sagatavošanai, sadarbībai un citu pienākumu izpildīšanai). Apgalvojumam, ka pedagogs darbā ir noslogots un ar lielām pūlēm spēj izpildīts visus savus pienākumus, piekrita 67,4% aptaujāto skolotāju, savukārt 18,2% aptaujāto skolotāju norādīja, ka ir gatavi uzņemties lielāku darba slodzi nekā patlaban.

Aptaujā skolotāji uzskata, ka pedagogu samaksa būtu jāvērtē, pirmajā vietā liekot pedagoga darba kvalitāti, otrajā - slodzes apjomu, trešajā - pedagoga iegūto izglītību, ceturtajā - kāds ir izglītojamo skaits, bet piektajā jeb beidzamajā vietā - darba stāžu. 

Aptaujā noskaidrots, ka 27,3% skolotāju cieš no profesionālās izdegšanas sindroma, 19,3% - parādījušies spēku izsīkums, nevēlēšanās turpināt darbu, vajā niknums, 8% - pārņēmusi bezcerība, 6,5% - pārņēmusi bezpalīdzība, bet 3,9% aptaujāto pedagogu novērojuši, ka darba dzīvē ir sasniegti panākumi. 

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka pedagogi visbiežāk kā negatīvo savā darbā norāda pārslodzi, kas turpinās visu laiku, piedzīvo nepārtrauktu stresu un saspringumu. Savukārt pozitīvo aspektu saskata ļoti mazs pedagogu īpatsvars. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārskatīt skolotāju slodzes sadalījumu, jo laimīgs un vesels skolotājs ir ieguvums ne tikai skolēnam, bet visai tautsaimniecībai, viņa uzsvēra.

Vanaga atzīmēja, ka pedagogu profesijas prestižs, apmierinātība ar savu darbu un atalgojuma apmēru arvien turpina samazināties, bet slodzes turpina palielināties. Piemēram, Covid-19 pandēmijas dēļ skolotājiem slodze pieaugusi līdz 20 stundām, bet darba samaksa saglabājusies neadekvāta.

Vanaga uzsvēra, ka nacionālā līmenī pedagogiem ir jānodrošina mēneša darba alga, kura nav zemāka par sabiedriskajā sektorā nodarbināto mēneša darba algu, kura reizināta ar koeficientu 1,3. Tāpat būtiski jāceļ skolotāju profesijas prestižs un jāuzlabo viņu dzīves kvalitāte. 

Kā būtisku nosacījumu LIZDA priekšsēdētāja atzīmēja arī atbalsta pasākumus, piemēram supervīziju pedagogiem, kuri cieš no profesionālās izdegšanas. 

Lai noskaidrotu pedagogu viedokli par slodzēm, atalgojumu, piemaksām, darba kvalitāti un profesionālo izdegšanu, LIZDA lēma rīkot anonīmu elektronisku izglītības iestāžu pedagogu aptauju, kuras rezultātus tā izmantos sarunās ar IZM par pedagogu jauno atalgojuma modeli. Aptaujāti netika augstskolu mācībspēki.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 10 077 pedagogu.

Jau ziņots, ka janvāra beigās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotajā darba grupā, kas pilnveido pedagogu darba samaksas modeli, apspriesta iespēja no šā gada 1.septembra paaugstināt pirmsskolas pedagogu zemāko atalgojuma likmi līdz 870 eiro.

Patlaban pieņemtais normatīvais regulējums nosaka, ka no šā gada 1.septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā - 5,18 eiro. Pēc viņas paustā, plāns ir pirmsskolas skolotāja stundas izmaksu palielināt vēl par 5% jeb līdz 5,44 eiro stundā, kas nozīmētu zemāko algas likmi 870 eiro.

IZM pārstāve Līga Buceniece piebilda, ka pagaidām ministrijā vēl tiek veikti aprēķini dažādiem atalgojuma kāpinājumu scenārijiem. Ministrijā sola iespēju robežās piedāvāt vairākus variantus. IZM skaidroja, ka plāns ir pirmsskolu pedagogu darba stundas izmaksas pakāpeniski izlīdzināt, un to, iespējams, varētu sākt jau no šā gada 1.septembra. 

Pagaidām IZM ir aprēķinājuši to ietekmi, ja pirmsskolas skolotāja darba stundu izmaksu palielinātu par 5% virs šobrīd paredzētā.

IZM darba grupa darbosies līdz aprīlim, un tad arī Saeimā iesniegs to, par ko pusēm sēdēs būs izdevies panākt vienošanos.