Friziere Karina sāk strādāt "Elvi" veikalā
Tā kā Covid-19 pandēmijas laikā skaistumkopšanas jomas speciālistiem jau gandrīz divus mēnešus ir aizliegts strādāt, friziere Karina Mošenkova nolēma pieņemt izaicinājumu un pamēģināt strādāt pārtikas veikalā "Elvi". Viņa aicina cilvēkus arī šajā laikā saglabāt pozitīvismu un izmantot dotās iespējas.
Karina sarunā ar Jauns.lv pastāsta, ka viņa skaistumkopšanas nozarē darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, jo radošs darbs viņu ļoti aizrauj. Vienlaikus viņai vienmēr patikusi psiholoģija un bijusi vēlme izzināt, kā var adaptēties citā vietā un apstākļos.
Pandēmija dod iespēju pamēģināt pārdevējas darbu
"Ja nebūtu šī situācija un krīze, es noteikti pat neapsvērtu domu iet strādāt veikalā, bet man patīk izaicinājumi. Saistībā ar situāciju valstī un aizliegumu strādāt skaistumkopšanas jomā kopš 22.decembra, es zināju: ja es neiešu strādāt citur, klienti tāpat dos ziņu, jo mēs kalpojam klientiem, mēs viņus frizējam un viņi var būt bezkaunīgi, ja tā var teikt. Tajā pašā laikā mums būs žēl, mums ir jāpelna, kaut kas ir arī jāēd, un tur veidosies apburtais loks, ka mums būs jāmeklē izeja: strādāt un samaksāt sodu vai meklē citu alternatīvu."
Frizieres klients piedāvā darbu
Janvāra sākumā Karina ierakstīja sociālajos tīklos, ka vēlas strādāt, un viņas klients, kurš vadīja "Elvi" veikalu Rīgā, Avotu ielā, atbildēja, ka var nākt strādāt. Bet janvārī Karina vēlējās piedalīties vairākos semināros savā specialitātē, turklāt pārdevējas darbs, strādājot no pulksten 7.30 līdz 22, viņu tobrīd neuzrunāja.
Kad semināri tuvojās noslēgumam, Karina klientam pajautāja, vai vakance joprojām ir brīva. Šī darba vieta jau bija aizņemta, bet veikala vadītājs piedāvāja citu. Arī tas bija pārdevējas darbs, taču šoreiz darba laiks bija pieņemamāks - no pulksten 7.30 līdz 16.30. Sākot darbu, viņa domāja, kā iejutīsies jaunajā vietā un kas būs jādara.
Pagājušajā nedēļā sāka strādāt "Elvi"
Viņa pieņēma izaicinājumu un kopš februāra sākuma strādā "Elvi" veikala tirdzniecības zālē, atbildot par pārtikas precēm, piemēram, cepumiem, saldumiem, saldētajiem produktiem u.tml. "Man tas ir izaicinājums, kā es to spēšu nočekot un ko es jutīšu, kad to darbu darīšu. Es jūtu mīlestību pret cilvēkiem. Es vēlos parūpēties, lai viņiem ir, ko ēst. Pirms tam skaistuma industrijā man bija rūpes, kā cilvēki izskatās, un es gribēju censties darīt viņus priecīgus un skaistus ar savu radošo griezumu. Bet tagad atradu mīlestību, ko varu dot caur šo darbu."
"Es pat nezinu, kāds man būs atalgojums, jo man tas nav svarīgākais. Galvenais ir nesēdēt, rokas salikušai, bet darboties un strādāt. Pirmkārt, cilvēks kā mehānisms neiziet no aprites. Ja nebūtu šīs iespējas, es noteikti nebūtu aizgājusi un pamēģinājusi kaut ko citu," Karina saka.
Jūtas nogurusi
Viņa arī neslēpj, ka pēc šo divu nedēļu darba jūtas pārgurusi. "Es tagad saprotu, kā cilvēki, kuri darbojas tirdzniecības sfērā, jūtas. Saprotu, ka tur nav nekā radoša.
Cilvēki nostrādā kā zirgi, lai tiktu mājās, izgulētos un darītu savas lietas."
Iepriekš viņa iedvesmojās, lai ietu uz savu frizieres darbu, lai varētu strādāt radoši un pārsteigt klientus. "Šeit ir tā, ka esmu procesā, man nav daudz jārunā, bet vienkārši jādara savs darbs. Tā ir unikāla pieredze. Es ceru, ka tā man kādreiz dzīvē noderēs kaut kur. Kā būs tālāk, es nezinu, bet es esmu iracionāls cilvēks un man vieglāk pielāgoties dažādām situācijām."
Mainījies ikdienas ritms
Līdz ar jauno darbu Karinai mainījies arī ikdienas ritms, jo iepriekš viņa strādāja savā dzīves vietā Siguldā, bet tagad brauc ar sabiedrisko transportu uz Rīgu. Lai laikus paspētu būt darbā, viņa sākumā cēlās pulksten četros no rīta. "Tas man ir izaicinājums." Karinai piedāvāts darbs arī Siguldā, bet viņa izvēlējusies Rīgu. Viņa saka atzinīgus vārdus par savu tagadējo darba devēju, kurš labi rūpējas par darbiniekiem.
Pirmo darba piedāvājumu, kurā būtu jāstrādā līdz pulksten 22 vakarā, Karina nepieņēma arī tāpēc, ka viņai ir četrus gadus vecs bērns. Bet, tā kā viņas ģimene dzīvo pie vīra vecākiem, tad otrais darba piedāvājums likās piemērots. Vīrs joprojām turpina vest bērnu uz bērnudārzu no rītiem, bet viņa dodas uz veikalu Rīgā. "Es jau esmu pieradusi būt darbaholiķe," sieviete piebilst.
Jāiet un jādara!
Karina atklāj, ka decembra beigās, kad valdība aizliedz darboties skaistumkopšanas jomas speciālistiem, bija dažādas pārdomas. "Bet es vienmēr uzskatu, ka visums, Dievs vai augstākie spēki vienmēr parūpējas par mums. Mums ir rokas, kājas, galva - ir jāiet un jādara!" Viņa aicina arī uz esošo situāciju paskatīties pozitīvi.
"Tajā pašā laikā mati, ragi, nagi un skropstas nav būtiskākais šajā pasaulē. Pasaulē ir svarīgi, lai visi būtu dzīvi un laimīgi!"
Daļa cilvēku iepriekš bija pieraduši, ka dažādi speciālisti par viņiem regulāri rūpējās. Piemēram, pašam cilvēkam šķita, ka viņš ir ļoti apaudzis, bet frizieris redzēja, ka ar matiem viņam viss bija kārtībā.
"Cilvēkam viss ir galvā. Viņam patīk, ka viņu apčubina."
"Es cenšos skatīties uz dzīvi un domāt pozitīvi. Ja es sākšu stresot un ražot kortizola līmeni, tas būs bēdīgi." Karina pastāsta, ka, sākot strādāt jaunā darba vietā, viņai vajadzēja doties uz medicīniskām pārbaudēm, kurās cita starpā atklājās pazemināti vairogdziedzera darbības rādītāji. Ja nebūtu šis jaunais darbs un pārbaudes, viņa to nemaz nezinātu un tagad neveiktu padziļinātas pārbaudes.
Nav pirmā lielā krīze
Viņa atminas 2008.gada krīzi, kad bija tikko sākusi strādāt un klientu loks vēl nebija nostabilizējies. Togad oktobrī pēkšņi pārtrūka klientu plūsma un jaunā friziere krīzi izjuta uz savas ādas. Nesagaidījusi klientus, viņa lasīja grāmatas, piemēram, Ošo darbus, kas palīdzēja mainīties domāšanai. "Es izcietu, izgaidījos, pārdzīvoju, transformējos. Es zināju, ka man kādreiz būs klienti."
Varbūt tieši iepriekš piedzīvotās krīzes dēļ Covid-19 pandēmijas laikā noteiktos ierobežojumus ir vieglāk pārdzīvot. Viņa saprata, ka jābūt elastīgai un jāmeklē cits darbs vai arī jāturpina sniegt friziera pakalpojumus un jāpārkāpj likums. Strādājot veikalā, Karina var savā ziņā noslēpties no klientiem, kas vēlas, lai viņa tos safrizētu arī aizlieguma laikā.
Strādājot pārtikas veikalā, Karina novērojusi, ka daļa klientu ir neapmierināti un savas dusmas par valdības lēmumiem izliek uz veikala darbiniekiem. Tad viņai ir izaicinājums, ko un ko atbildēt. "Tā ir laba pieredze."
Aizraujas ar smieklu jogu
Iepriekš Karina darbojās ne tikai kā friziere un vizuālā tēla stiliste, bet aizrāvās arī ar smieklu jogu. Tā viņai palīdz arī šajā situācijā. "Smieklu joma ir unikāls koncepts, kur katrs bez iemesla var smieties. Mūsu ķermenis neatpazīst apzinātos un neapzinātos smieklus. Tad viņš ražo laimes hormonus endorfīnus." Karina arī pastāsta, ka ķermenim jāsmejas 10-15 minūtes bez apstājas, lai rastos bioķīmiskas izmaiņas organismā. Viņa arī nodarbojas ar hatha jogu un cenšas saglabāt pozitīvu domāšanu un attieksmi pret dzīvi arī šajā laikā.
Kopumā Karina ir priecīga un pateicīga par doto iespēju strādāt veikalā, bet uzsver, ka pēc ierobežojumu beigām vēlas atgriezties savā skaistumkopšanas jomā, kur var darboties radošāk.
Aicina izmantot dotās iespējas
Sarunas noslēgumā Karina aicina cilvēkus izmantot doto iespēju. "Vai kāds ir aizdomājies, cik skaista ir ziema, kad pasaule uz mirkli apstājusies. Ir svarīgi aizdomāties, kas ir mūsos iekšā, paša vērtības. Man cilvēki bija gatavi aizdot naudu, iedot avansā, tas arī man lika aizdomāties, kustēties un darīt. Vai tiešām es neko citu nevarētu darīt, izņemot griezt matus."
Viņa saka paldies saviem klientiem un draugiem, kuri piedāvāja darbu. "Pirmā doma, kas man ienāca prātā, uzsākot darbu, bija, vai ir iespēja dabūt paaugstinājumu. Mērķu izvirzīšana. Censties uz nākamo pakāpi. Protams, tas ir laika jautājums. Bet mērķi ražo dopamīnu jeb laimes hormonu. Attiekties pret dzīvi maigāk, mīlošāk, jo šis laikmets ir tiešām ļoti skrejošs, mēs visi kaut kur skrienam, bet var arī dzīvot savādāk."
