foto: unsplash.com
30 eiro kompensāciju no darba devēja var saņemt vairums darbinieku
Sabiedrība
2021. gada 4. februāris, 06:11

30 eiro kompensāciju no darba devēja var saņemt vairums darbinieku

Jauns.lv

Ja darbinieks strādā attālināti, tad kopš 1.janvāra viņam ir tiesības saņemt kompensāciju no darba devēja par elektrību, siltumu, apgaismojumu, internetu u.tml. lietām. Valsts darba inspekcijā Jauns.lv noskaidroja, ka darba devējam un darbiniekam par kompensāciju vajadzētu vienoties rakstveidā.

Valsts darba inspekcijā norādīja, ka darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu.

Īpaši tas attiecas uz izdevumiem, kas darbiniekam radušies saistībā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju).

Vai darbiniekam ir jāiesniedz rēķini?

Darba inspekcijā skaidroja, ka Darba likuma normas neregulē izdevumu apliecinošu dokumentu iesniegšanas kārtību un iesniedzamo dokumentu veidus.

Ja darbiniekam ir radušies izdevumi, kuri bija nepieciešami darba veikšanai vai bija radušies ar darba devēja piekrišanu, darbiniekam jāvēršas pie  darba devēja ar lūgumu segt iepriekš minētos izdevumus, iesniedzot darba devējam radušos izdevumus apliecinošus dokumentus.

Par papildus izdevumu kompensēšanu darbiniekam, veicot darbu attālināti, piemēram, par interneta pieslēgumu, elektroenerģijas patēriņu, personīgā datora lietošanu u.tml. darbiniekam un darba devējam ieteicams vienoties atsevišķi, vēlams rakstveidā, lai nerastos domstarpības.

Ja darba devējs nevēlas maksāt kompensāciju

Gadījumā, ja darba devējs neatlīdzina darbiniekam iepriekš minētos izdevumus, tad darbiniekam ir tiesības vērsties ar rakstveida sūdzību pie darba devēja. Sūdzībā jāietver prasījums atlīdzināt ar darba veikšanu saistītos izdevumus.

Sūdzību darba devējam jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Darba inspekcija iesaka sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, tad lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.

Tāpat darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par papildus izdevumu atlīdzināšanu.

Kompensāciju neapliek ar nodokli

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Darba inspekcijā norādīja, ka no šā gada 1.janvāra stājās spēkā grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tajā noteikts, ka no aplikšanas ar nodokli šogad atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro.

Tas iespējams, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;

2) ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;

3) ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

Strādājot mājās, izdevumi pieaug

Vadošais pētnieks nodarbinātības pārmaiņu pētījumā, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Ivars Vanadziņš intervijā Jauns.lv iepriekš skaidroja: ir loģiski, ka, ejot strādāt uz biroju, darbinieks izslēdz gaismu, samazina apkuri un izdara citas lietas, kas samazina viņa mājsaimniecības izmaksas. Savukārt, esot mājās, mājsaimniecības izmaksas pieaug.

Tāpēc no 1.janvāra ieviests regulējums, kas paredz, ka darbiniekam ir tiesības lūgt darba devēju kompensēt šīs izmaksas līdz 30 eiro. Līdzīga kārtība ir arī vairākās citās Eiropas valstīs.

Iniciatīvai par kompensāciju vajadzētu nākt no darba devēja, bet, ja tā nenotiek, tad arī pats darbinieks var to rosināt. "Labu darba devēju raksturotu tas, ka viņš par to sāktu runāt. Bet sliktu darba devēju raksturotu tas, ka viņš neieklausās pat tad, ja darbinieks to prasa."