Teju puse Latvijas iedzīvotāju izjūt spēcīgu nogurumu no Covid-19; ir atšķirības sieviešu un vīriešu uztverē

Ieilgstot Covid-19 krīzei un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, ievērojami palielinās iedzīvotāju mentālās veselības slodze, kā arī pastiprinās Covid-19 nogurums, kas ietver fizisku un mentālu panīkumu, ko rada ilgstoši saslimšanas riski, ierobežojumi, būtiskas izmaiņas ikdienā, stress, klātienes komunikācijas trūkums un informācijas pārbagātība.

Analizējot iedzīvotāju pašvērtējumu, aptaujā secināts, vidēju Covid-19 nogurumu - no piecām līdz septiņām ballēm - izjūt 29% respondentu, savukārt ar nelielu Covid-19 nogurumu saskaras 28% respondentu.

Izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 48% sieviešu un 37% vīriešu. Raugoties pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, lielāku Covid-19 nogurumu izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 42% aptaujāto, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 48%.

Tāpat aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts desmit baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par to, cik lielā mērā viņi ievēro valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus, ar vienu balli saprotot, ka ierobežojumus pilnībā neievēro, bet ar desmit, ka pilnībā ievēro. Kopumā 33% atbildēja, ka pilnībā ievēro valstī noteiktos ierobežojumus, tikmēr 51% savas uzvedības atbilstību Covid-19 ierobežojumiem novērtējis ar astoņi un deviņi.

Savukārt 9% sev snieguši vērtējumu sešu līdz septiņu baļļu apmērā, bet vēl 7% ierobežojumu ievērošanu novērtējuši ar atzīmi pieci vai zemāk.

Arī šeit atklājās, ka rūpīgāk Covid-19 ierobežojumiem līdzi seko sievietes. Atzīmes no astoņi līdz desmit sniedza 91% sieviešu, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 78%. Rūpīgāk Covid-19 ierobežojumus ievēro arī iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, kamēr salīdzinoši vismazāk tos ievēro jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Aprēķinot vidējo aritmētisko ierobežojumu ievērošanas pašvērtējumu abās vecuma grupās, aptaujā atklājās, ka vecumā no 18 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir 7,91, savukārt starp iedzīvotājiem vecumā virs 55 gadiem - 9,04.

Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka, turpinoties Covid-19 krīzei, aizvien vairāk saasinās dažādi mentālās veselības riski, īpaši cieš pusaudži un cilvēki, kuri šajā laikā ir zaudējuši ienākumus. Arī sociālajiem medijiem ir gan spriedzi, gan tostarp Covid-19 nogurumu pastiprinošs efekts, jo tur ikdienā ir novērojama izteikta agresivitāte un spēcīga viedokļu dalīšanās.

Patlaban sociālajos medijos ir ļoti daudz emocionāli kaitīgas informācijas, kas veicina pārmērīgu satraukšanos, baidīšanos, agresiju un dusmu izvirdumus, skaidro psihoterapeits, norādot, ka tādēļ ieteicams samazināt informācijas patēriņu, īpaši emocionāli jutīgiem cilvēkiem.

Skaidrojot, kādēļ sievietes izjūt spēcīgāku Covid-19 nogurumu, bet vienlaikus rūpīgāk ievēro ierobežojumus, speciālists norāda, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas.

Vienlaikus eksperts iesaka ņemt vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi. Tāpat viņš vērš uzmanību, ka ir iespējams veidot arī saistību starp ierobežojumu ievērošanu un Covid-19 nogurumu, respektīvi, rūpīgāka sekošana līdzi ierobežojumiem prasa lielāku piepūli un uzmanību, tādēļ arī nogurums var pastiprināties.

Saistībā ar jauniešiem eksperts norāda, ka gados jauni cilvēki krietni mazāk sasaista sevi ar Covid-19 saslimšanas riskiem, kā arī atsevišķai daļai ir svarīgi izrādīt savu protestu, pārkāpt ierobežojumus, demonstrēt brīvību un komunicēt ar vienaudžiem.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius" laikā no 20. līdz 23.janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.