Attālinātā darba darītājiem būs jāmaksā augsta cena
Lielai daļai cilvēku, kuri Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā pagājušā gada pavasarī pēkšņi sāka attālināto darbu, ir atklāta ievērojama veselības pasliktināšanās. Vadošais pētnieks nodarbinātības pārmaiņu pētījumā, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Ivars Vanadziņš intervijā Jauns.lv sacīja, ka vissliktākā situācija ar attālināto darba vietu iekārtošanu ir valsts iestādēs, īpaši izglītības jomā strādājošajiem.
Pētnieku secinājumus par attālināto darbu krīzes laikā varētu raksturot ar nesen premjera izteikto frāzi saistībā ar augstajiem Covid-19 rādītājiem: "Draugi, nav labi!"
"Galvenā pētījumos atklātā tendence ir tāda: tiem cilvēkiem, kas attālināto darbu sāka pandēmijas laikā, situācija ir daudz, daudz sliktāka, nekā tiem, kas šo darbu veica jau iepriekš. Tiem cilvēkiem, kas attālināto darbu sāka krīzes laikā, tas atstās sekas veselībai.
Darbiniekiem būs jāmaksā augsta cena
Šiem cilvēkiem ir krietni vairāk sūdzību par spēcīgām un ilgstošām sāpēm un acu simptomiem (acis ir apsārtušas, nogurušas, asaro u.tml.). Viņiem ir arī ievērojami augstāks stresa līmenis, biežāka trauksme un nemiers. Tiem darbiniekiem, kas attālināti sāka strādāt ļoti strauji un pēkšņi ārkārtējās situācijas laikā, visos trīs veselībai svarīgos rādītājos ir zinātniski ievērojami sliktāki rādītāji nekā tiem, kas attālināti strādāja jau iepriekš.
Mēs par to uztraucamies, jo darbiniekiem par šo pēkšņo un nesagatavoto lēmumu būs jāmaksā augsta cena. Varbūt tas notiks pēc mēneša, pusgada vai gada, bet tas noteikti notiks. Viņiem varētu būt vairāk balsta un kustību aparāta slimību, kā arī citu kaišu, piemēram, sabojātu muguru, sāpošu sprandu, karpālā kanāla sindromu, acu problēmu, izdegšanu, psihosomatisko slimību, depresīvu pazīmju," pētnieks sacīja.
Kāpēc tik krasi pasliktinājusies veselība?
Pētot veselības pasliktinājuma iemeslus, zinātnieki atrada vairākus izskaidrojumus. Turklāt labi, ka iemesli ir salīdzinoši vienkārši un lēti novēršami.
Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka daudz darba devēju pat nepainteresējas, kādos apstākļos darbinieks mājās strādā. Liela daļa darba devēju vienkārši pateica, ka no konkrēta datuma būs jāstrādā attālināti. Būtu bijis labāk, ja darba devējs būtu pirms tam aprunājies ar darbiniekiem par mājas vidi un darba iespējām. Šādi bija rīkojušies tikai 18% darba devēju. Savukārt 35% gadījumos darba devēji pat nepainteresējās par darbinieka iespējām. "Starpība ir ļoti ievērojama."
Ja cilvēkam nav izpratnes, kādam ir jābūt mājas birojam, var rasties dažādas veselības likstas, sacīja speciālists un norādīja, ka tikai 12% darba devēju nodrošināja apmācību, kā samazināt stresu, strādājot mājās, bet mazāk nekā pusei darbinieku darba devēji organizēja mācības par to, kā pareizāk iekārtojams mājas birojs.
"Ļoti skaidri iezīmējās tas, ka liela daļa darba devēju nepainteresējās par darbinieka apstākļiem un neapmācīja viņus, bet nolika fakta priekšā, ka jāsāk strādāt attālināti. Tad ir tikai loģiski, ka darbiniekiem ir daudz problēmu ar mājas biroja iekārtojumu un aprīkošanu," Vanadziņš sacīja.
Darbiniekiem trūkst piemērotu galdu un krēslu
"Sliktākais ir tas, ka paši darbinieki, kas strādāja attālināti, trešdaļā gadījumu atzina, ka viņu mājas darba vieta ir neērta un nepiemērota. Trešdaļa arī norādīja, ka biežāk jutuši spēcīgas un ilgstošas sāpes."
Kad pētnieki vaicāja sāpju iemeslus, daudz darbinieku to skaidroja ar trauksmi un stresu, retāku izkustēšanos un garākām darba stundām, kā arī ergonomiski nepareizi iekārtotu darba vietu. Cilvēki atklājuši, ka viņiem nebija ērtu darba vietu, trūka galdu, krēslu un piemērota aprīkojuma.
"Ļoti skaidri iezīmējās mājas biroju sliktā puse," pētnieks teica, izsakot pieļāvumu, ka nepiemēroto mājas biroju skaits realitātē varētu būt vēl lielāks. "Pat trešdaļa nepiemērotu mājas biroju ir ārkārtīgi daudz. Situācijā, kad mūsu valstī jau gandrīz 20 gadus ir normatīvi par darba vietas iekārtošanu un darbu pie datora, birojos apstākļi bija krietni uzlabojušies. Bet situācija mājas birojos ir diezgan biedējoša."
"Ja darbinieks mājās deviņas stundas pavada, pildot darba pienākumus, turklāt tas notiek nepiemērotā vietā, pie maza monitora, ar sliktu apgaismojumu, tas var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību."
Paši darbinieki pērk darba datorus un galdus
Vēl negatīvi, ka tikai piektdaļai darbinieku darba devēji nodrošināja galdus, krēslus un citu strādāšanai nepieciešamo aprīkojumu. Salīdzinoši daudz - gandrīz katrs desmitais - darbinieks bija spiests iegādāties darbam nepieciešamās mēbeles un datortehniku.
Nebūtu nekas nosodošs, ja darbinieki iegādātos kādu datora peli, klaviatūru vai citu nelielu un nedārgu aprīkojumu, bet nav pareizi, ka darbiniekiem bija jāpērk datori, krēsli un galdi. "Tās tomēr nav 20 eiro vērtas preces. Turklāt tas nav likumīgi, jo darba devējam ir pienākums nodrošināt arī piemērotu attālinātā darba vietu. Ja darbinieks pērk datoru, lai veiktu darba devēja uzdevumus, tiek pārkāptas normatīvās prasības," Vanadziņš norādīja.
Tāpat kā lauksaimniecībā nodarbinātam strādniekiem nav jānāk uz darbu ar savu traktoru, tā biroja darbiniekiem nevajadzētu pieprasīt pašiem pirkt datorus un mēbeles. Par to būtu jādomā darba devējam.
Darba devējs var kompensēt darbinieka elektrības un siltuma rēķinus
Vanadziņš arī piebilda, ka no 1.janvāra attālinātā darba veicējiem ir iespēja saņemt kompensāciju no darba devēja par elektrību, siltumu, apgaismojumu u.tml. lietām.
Ir loģiski, ka, ejot strādāt uz biroju, darbinieks izslēdz gaismu, samazina apkuri un izdara citas lietas, kas samazina viņa mājsaimniecības izmaksas. Savukārt, esot mājās, mājsaimniecības izmaksas pieaug.
Tāpēc no 1.janvāra ieviests regulējums, kas paredz, ka darbiniekam ir tiesības lūgt darba devēju kompensēt šīs izmaksas līdz 30 eiro. Līdzīga kārtība ir arī vairākās citās Eiropas valstīs.
Iniciatīvai par kompensāciju vajadzētu nākt no darba devēja, bet, ja tā nenotiek, tad arī pats darbinieks var to rosināt. "Labu darba devēju raksturotu tas, ka viņš par to sāktu runāt. Bet sliktu darba devēju raksturotu tas, ka viņš neieklausās pat tad, ja darbinieks to prasa."
Valsts pārvalde - sliktais piemērs!
Noslēgumā Vanadziņš pastāstīja, ka februārī sāksies Valsts darba inspekcijas pārbaudes par attālinātajām darba vietām valsts iestādēs, un tad redzēsim pilnīgu situāciju pašreizējā brīdī.
"Diemžēl mūsu pētījumā valsts pārvaldes iestādes parādās kā sliktie piemēri. Turklāt izglītības sektora darba devēji pētījumā uzrādīja vēl sliktākus rezultātus. Skolotājiem darba apstākļi mājās varētu būt ārkārtīgi slikti.
Skolas direktoru izpratne par mājas darbavietu ne vienmēr ir adekvāta. Arī izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) ir vairākkārt izteikusies: ja skolotājiem mājās nav labi strādāt, lai nāk uz skolu. Ko tad mēs varam runāt par attālināto darba vietu iekārtošanu skolotājiem? Tur ir ārkārtīgi slikta situācija."
Jāapmāca ne tikai pensionāri
Zinātnieks arī uzsvēra, ka apmācība par piemērotu darba vidi vajadzīga ne tikai vecāka gada gājuma darbiniekiem, kā daudzi sabiedrībā domā, bet arī jaunākiem darbiniekiem, dažkārt pat 25 gadus veciem speciālistiem. Pētījumā noskaidrots, ka pat gados jauni darbinieki nejūtas zinoši, kā pareizi iekārtot darba vietu mājās un strādāt ar programmatūru.
