Interneta veikalu aizsegā uzdarbojas krāpnieki: kā neiekrist viņu lamatās
Pandēmijas laikā daudzi iepērkas interneta veikalos, turklāt diezgan plašu preču klāstu pat nevar iegādāties ierastajā veidā klātienē. Šo situāciju izmanto arī krāpnieki.
Ziņa precizēta!
Jauns.lv jau ziņoja, ka decembra sākumā Valsts policija aizturēja grupu, kas ar interneta veikalu Proffit.lv un Korbotex.lv starpniecību piesavinājās klientu naudu.Aizdomās turamie šādā veidā apkrāpuši vismaz 419 iedzīvotāju visā Latvijā, kopsummā nodarot vismaz 123 600 eiro lielus zaudējumus. Policija uzskata, ka cietušo var būt arī vairāk.
Trīs aizturētie
Cietušie veica priekšapmaksu uz SIA "Maku Group", "Kasija" un "Multi Services" kontiem, bet pasūtīto preci uzņēmumi nepiegādāja un naudu neatdeva. Uz iesniegumiem par naudas atgriešanu firmas nereaģēja, un apkrāptie ar iesniegumiem vērsās gan Valsts policijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Sākts kriminālprocess, un izmeklēšanā noskaidrots, ka krāpšana izdarīta, apzināti slēpjot ziņas par iesaistīto juridisko personu patieso labuma guvēju, ļaunprātīgi izmantojot pircēju uzticēšanos.
Novembrī aizturētas trīs personas – 1949. un 1977. gadā dzimuši vīrieši un 1997. gadā dzimusi sieviete. Aizturētie iepriekš nav sodīti, vienam piemērots apcietinājums.
Cietušos likumsargi aicina vērsties ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļā (iesniedzot iesniegumu elektroniski kanc.krpp@riga.vp.gov.lv vai portālā latvija.lv – bez eParaksta, izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums iestādei).
Kā pārliecināties par uzticamību
Diemžēl šis nav pirmais gadījums, kad klienti zaudējuši naudu un nervus krāpnieciskos interneta veikalos, kas jau sākotnēji veidoti ar nolūku apzagt. Lai pārliecinātos, ka tirgotājs ir tas, par ko uzdodas, iesakām ieklausīties Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv padomos.
Pirmā pazīme, kas liek aizdomāties par krāpšanu, ir preču piedāvāšana par krietni zemāku cenu, nekā tā ir atrodama citos līdzīgos veikalos. Krāpnieki bieži izmanto arī dažādas steidzināšanas metodes, piemēram, apgalvojot, ka preču skaits ir ierobežots vai notiek akcija, līdz kuras beigām ir vairs tikai dažas minūtes. Pārliecināšanai lapā var pat uzstādīt laika atpakaļskaitīšanas taimeri. Skaidrībai varat pārbaudīt šādu preci tā ražotāja mājaslapā, un, ja cenas starpība būs liela, ir vērts aizdomāties. Tāpat jāskatās, vai tiešsaistes veikalā ir uzrādīti preču piegādes partneri un vai tiek dot iespēja izsekot pasūtījuma piegādes gaitai. Ja partneris ir uzticams un atpazīstams, tā ir laba zīme.
Attiecībā uz preci vajadzētu pievērst arī uzmanību aprakstam, tam jābūt skaidram un saprotamam. Pievērsiet uzmanību arī, vai zīmolu nosaukumi ir uzrakstīti pareizi, vai – gluži otrādi – var gadīties, ka no zināma nosaukuma izveidots saliktenis. Tāpat papētiet interneta veikala lapā ievietotos mazo burtu tekstus – lietošanas un preču atgriešanas noteikumus, instrukcijas u. c., jo bieži vien tur steigā sarakstītas dažādas muļķības, pat ar gramatiskām kļūdām.
Otrs, kam pievērst uzmanību, ir pārliecināties, ka interneta veikals potenciālajiem klientiem piedāvā ērtus un vispusīgus saziņas veidus – ir telefona numurs vai e-pats, norādīta iespēja preču saņemšanai klātienē. Tāpat pārliecinieties, vai uzrādītā interneta adrese sākas ar https// un vai tās priekšā ir redzams atslēdziņas simbols lock, kas nodrošina pārlūkprogrammas un interneta veikala saziņas šifrēšanu.
3. Pārliecinieties, vai veikals piedāvā preču apmaksas veidu, kas klientam ļauj atsaukt maksājumu, gadījumā ja prece netiek piegādāta, piemēram, izmantojot kredītkarti vai PayPal. Papildu drošībai, lai izvairītos no datu nozagšanas, iepērkoties internetā, ieteicams izmantot atsevišķu bankas karti, uz kuru pārskaitīt vajadzīgo summu tieši plānotajam pirkumam.
4. Noteikti izmantojiet iespējas pārbaudīt interneta veikala reputāciju brīvi pieejamajos portālos, sākot no sudzibas.lv un beidzot ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapu, kurā izvietots neuzticamo uzņēmumu melnais saraksts. Tieši tāpat nevajadzētu uzticēties tikai tām pozitīvajām atsauksmēm, kas izvietotas paša tirgotāja mājaslapā, jo tās, visticamāk, ir viņu pašu rakstītas.
5. Tāpat interneta rīkā Scamadviser ir iespēja pārbaudīt, cik sen ir reģistrēts konkrētā domēna vārds; ja tas noticis nesen un it īpaši pirmssvētku laikā, ir vērts kļūt uzmanīgam. Interneta vietnē who.is pēc nosaukuma var apskatīties, kam konkrētais domēns pieder.
6. Ja interneta veikalā plānots kāds tiešām liels pirkums, tad iespējams veikt arī padziļinātu pārbaudi, noskaidrojot, vai izvēlētais veikals ir reģistrēts komercdarbības veikšanai Latvijā. Tādā gadījumā tas ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmuma struktūrvienība, un tad tur būs pieejama informācija par visām iespējamām saziņas iespējām. Tāpat bez maksas var ieskatīties Uzņēmumu reģistra datubāzē informācijas tīmekļvietnē, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai nav aktuāls maksātnespējas vai likvidācijas process.
Protams, ka visas uzskaitītās darbības paņem laiku un dažas no tām ir visai piņķerīgas, tāpēc, veicot sīkus pirkumus, neviens tām laiku netērēs. Tomēr, zinot, ka interneta veikalos ir iespējami pirkumi arī daudzu simtu un tūkstošu eiro vērtībā, akli uzticēties to piedāvātājiem nevajadzētu.
Starp citu, interneta krāpnieku domas lidojums jau ir sasniedzis jaunu pakāpi, un tiek veidotas vietnes, kurās piedāvā iegādāties aviobiļetes par labām cenām. Lapas veidotas, adresēs iekļaujot labi atpazīstamu aviokompāniju nosaukumus, un arī grafiski tās izskatās ļoti līdzīgas oriģinālajām – Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā var atrast šādu nosaukumu paraugus. Arī šādas mājaslapas var pārbaudīt, izmantojot uzskaitītos padomus.
Šis raksts un daudz kas cits interesants žurnāla "Likums un Taisnība" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā un šeit:
