"Es nemeklēju vainīgos, bet gribēju likt aizdomāties" - vīrieša skaudrā pieredze par zaudētu donoru pievērš sabiedrības uzmanību
Šonedēļ plašu ievērību sociālajā tīklā "Facebook" guvis Mārtiņa Čampas ieraksts, kurā viņš atklāti dalās pieredzē, kā tik ļoti nepieciešamā nieru transplantācija gājusi secen, jo viņa meitiņa bērnudārzā bijusi kontaktpersona Covid-19 slimniekam. Ar vīrieša ierakstu dalījušies 2,5 tūkstoši lietotāju.
Ieraksts arī izpelnījies plašu diskusiju, cilvēkiem dažādi uztverot viņa uzrakstīto.
Čampa TV3 ziņām skaidro, ka viņš nevienu nevaino, bet aicina cilvēkus būt atbildīgiem, aizdomāties par tiem, kuru dzīves arī pastarpināti mēs ietekmējam.
"Laikam daudziem, lasot šo ierakstu, radies nepareizs priekšstats. Es absolūti nevainoju Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, ne arī dārziņu. Tas bija viens no apzinātajiem riskiem, kā šī vīrusa saslimšana varēja ienākt mūsu ģimenē. Es nemeklēju vainīgos, es drīzāk tā cilvēcīgi un humāni vēlējos uzrunāt sabiedrību, likt aizdomāties. Pat visdrūmāko skeptiķi tāds cilvēkstāsts, iespējams, uzrunā vairāk nekā statistika, cipari, ierobežojumi," saka Mārtiņš.
Savā 29 gadu vecumā Mārtiņš ir 1. grupas invalīds.
"Tikai mani tuvākie draugi un ģimene zināja par manām likstām. Es tikai nesen uzzināju, cik nopietna šī saslimšana, ka jāstājas rindā uz transplantāciju," teic Mārtiņš.
Nieru mazspēja ir Mārtiņa ikdiena jau sešu gadu garumā – radusies kā komplikācija pēc izslimotas gripas, taču tikai pēdējos mēnešos stāvoklis pasliktinājies tik strauji, ka nestrādājošo nieru vietā jāveic peritoneālā dialīze. Citiem vārdiem sakot, vēders jāiztukšo caur ādā iešūtām trubiņām. Un tā četras reizes dienā.
Par slimību Mārtiņš negrib sūdzēties, bet neslēpj, ka tai pakārtota visa ikdiena – jāierobežo sportošana, jāpiedomā, ko ēst, nedrīkst cilāt smagumus – pat savu pusotrgadnieci meitiņu nedrīkst celt. Un jāgaida nieru donors.
"Daudziem nav izpratnes, ko nozīmē gaidīt transplantācijas rindā. Citiem ir iedoma, ka tu stāvi ar "X" numuriņu rindā un gaidi, kad orgāns atbrīvosies. Bet ļoti daudz nosaka saderība. Neviens nevar paredzēt, kurā brīdī šī saderība var atrasties donoram,” stāsta Mārtiņš.
Pirms pārs dienām Mārtiņš saņēma zvanu, ka ir atrasts donors. Prieks mijās ar satraukumu, līdz Mārtiņš attapās pieminēt, ka meitiņa bērnudārzā bijusi kontaktpersona Covid-19 inficētam grupiņas biedram. Klausulē iestājies klusums, līdz atbilde ir – gaidiet nākamo zvanu. Risks pēc smagās operācijas tikt inficētam arī pašam ir pārāk liels.
Mārtiņam tas nozīmē – nevis rīt vai parīt, bet, iespējams, jāgaida pat vairāki gadi.
Plašāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.
