VARAM liek noprast, ka no Nila Ušakova varētu piedzīt miljonus. Bijušais Rīgas mērs vēršas Valsts policijā
Šomēnes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lika noprast, ka pēc tam, kad būs stājies spēkā spriedums par Nila Ušakova atstādināšanu, Rīgas dome varēs celt prasību tiesā pret bijušo mēru par radīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) oktobrī lēma izbeigt kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonas bezdarbību saistībā ar finanšu līdzekļu pārskaitījumu pašvaldības uzņēmumam "Rīgas satiksme".
Vienlaikus KNAB apliecināja, ka šajā kriminālprocesā Ušakovs nav bijis iesaistīts. Taču ministrija joprojām norāda, ka šim KNAB lēmumam nebūs nekādas ietekmes uz VARAM pozīciju tiesvedībā par Nila Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata. Ušakovu, kā zināms, 2019. gada aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atstādināja no Rīgas domes priekšsēdētāja amata par “sistemātisku, bezkaunīgu likumu pārkāpšanu”, vadot pašvaldības darbu.
Izšķērdējis 70 miljonus?
Kā norāda ministrija, pavasarī Administratīvā rajona tiesa spriedusi, ka Ušakova atstādināšana no mēra amata pienākumu pildīšanas bija nepieciešama, samērīga un atbilstoša konstatētajiem pārkāpumiem. Tiesa trīs tiesnešu sastāvā fiksējusi, ka Ušakovs ar vienpersoniskiem lēmumiem, pārkāpjot savas pilnvaras, ir izšķērdējis rīdzinieku naudu vismaz 70 miljonu apmērā, tīši maldinājis deputātus par domes budžeta līdzekļu izlietojumu, nav īstenojis pietiekamu uzraudzību pār "Rīgas satiksmi", pieļaujot postošo korupcijas skandālu un klaji ignorējot rīdzinieku intereses, uzsver VARAM. Ministrija norāda, ka tiesa atzinusi par pareizu VARAM rīkojumā secināto, ka veids, kādā tika veikti ieguldījumi "Rīgas satiksmē", ir prettiesisks.
Tiesa ņēma vērā, ka tā rezultātā 2017. gadā radās normatīvajiem aktiem neatbilstošs pašvaldības mantas samazinājums 18 432 000 eiro apmērā. Līdz ar to tiesa šo pārkāpumu uzskatīja par tik būtisku, ka tas pats par sevi jau ir pietiekams pamats pieteicēja atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas. Iespējams, KNAB nav saskatījis konkrētajā nodarījumā smagas sekas, par ko ir paredzētā kriminālatbildība, bet atbilstoši Civillikumam un labas pārvaldības principiem Ušakova darbībās joprojām redzami pārkāpumi, un pēc tam, kad būs stājies spēkā spriedums par Nila Ušakova atstādināšanu, Rīgas dome varēs celt prasību tiesā pret Ušakovu par radīto zaudējumu atlīdzināšanu, uzskata VARAM.
Lēmums – tikai nākamgad
Apelācijas instances tiesas nolēmums lietā par pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova atlaišanu no Rīgas mēra amata gan būs pieejams vien nākamā gada janvārī, tā aģentūru LETA informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Tumova. Sākotnēji atbilstoši normatīvajam regulējumam par sprieduma pieejamības datumu bija noteikts 17. novembris, taču, ņemot vērā lietas apjomu, šis termiņš tika pagarināts līdz 2021. gada 18. janvārim. Kā zināms, Administratīvā rajona tiesa aprīļa sākumā noraidīja Ušakova pieteikumu, ar kuru bija pārsūdzēts toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata. Ušakovs skaidroja, ka viņam tiesas spriedums nebija pārsteigums un šāds iznākums esot bijis sagaidāms. Tā nu vēlāk viņš pārsūdzēja sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu, tāpēc lieta nonāca Administratīvajā apgabaltiesā.
Vai ir, ko piedzīt?
To, vai jaunā Rīgas dome pēc 18. janvāra, kad būs zināms nolēmums lietā par Ušakova atlaišanu no mēra amata, bijušo galvaspilsētas vadītāju tiešām sūdzēs tiesā, to vēl tikai redzēsim.
Bet tikmēr žurnāls "Kas Jauns" palūkojies, kas tad Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam ir maciņā. Kā vēsta viņa amatpersonas deklarācija, tad pagājušā gada jūnijā Ušakovam nebija ne skaidrās, ne bezskaidrās naudas uzkrājumu, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas. Parādu gan netrūka – Ušakovs bija deklarējis parādsaistības 23 000 eiro, 5000 eiro un 9355 eiro apmērā. Viņa īpašumā ir 2010. gada izlaiduma "Toyota Land Cruiser" un dzīvoklis Rīgā. Vēl viens dzīvoklis tika deklarēts kā lietošanā esošs.
Kā noprotams, Eiropas Parlamenta deputāta alga ir krietni lielāka par to, ko var nopelnīt, Rīgas mēra krēslā sēžot. Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu Eiropas Parlamenta deputāta mēnešalga, sākot no 2019. gada jūlija, pirms nodokļu nomaksas ir 8932,86 eiro. Šī alga tiek maksāta no Parlamenta budžeta. Visi deputāti maksā Eiropas Savienības nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas viņiem paliek 6962,95 eiro. Turklāt lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu liek saviem deputātiem maksāt arī savas valsts nodokļus. Līdz ar to galīgā alga (alga pēc nodokļu nomaksas) katram deputātam ir atkarīga no nodokļu noteikumiem deputāta izcelsmes valstī.
Bet kā Rīgas mērs Nils Ušakovs 2019. gadā (kad šajā amatā nenostrādāja pat pusgadu) algā saņēma 13,7 tūkstošus eiro. Vēl 31,5 tūkstoši gan nāca no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas Rīgas brīvostas pārvaldē. 2018. gadā – kad Ušakovs visu pilnu gadu strādāja gan Rīgas domē, gan Rīgas brīvostas pārvaldē – viņa kopējie gada ieņēmumi bija 77 700 eiro jeb vidēji teju 6,5 tūkstoši eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Ušakovs tikmēr vēršas Valsts policijā
Tikmēr Nils Ušakovs ir vērsies Valsts policijā (VP), lūdzot sākt kriminālprocesu pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par tās izplatīto paziņojumu saistībā ar izmeklēšanu par iespējamu 18 miljonu eiro izšķērdēšanu pašvaldības SIA "Rīgas satiksme".
Ušakovs uzskata, ka VARAM paziņojums bijis "apzināta nepatiesu izdomājumu tīšu izplatīšana masu saziņas līdzeklī". Ušakovs aģentūru LETA informēja, ka kriminālprocesu lūgts sākt pēc Krimināllikuma 157.panta otrās daļas, lūdzot noskaidrot noziedzīga nodarījumu izdarītājus un saukt šo personu pie kriminālatbildības.
"Saskaņas" politiķa skatījumā, VARAM paziņojums saturējis "izdomājumus apgalvojuma formā" jeb "faktus, kādu nav". "VARAM apzināti tīši piedēvēja tiesai it kā tās veiktos konstatējumus, lai gan neko no apgalvotā tiesa nebija nodibinājusi. Izplatīšana veikta ar nodomu nodarīt kaitējumu deputāta tēlam, tādēļ izdomājumi bija veidoti tā, lai apkaunotu. Lai piedotu šiem izdomājumiem lielāku ticamību un īstenuma nozīmi, VARAM atsaucās uz tiesu, tādējādi graujot arī tiesas reputāciju," savu nostāju pamatoja Ušakovs.
Citas interesantākās ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
