Veselības aprūpes jomā varētu izsludināt ārkārtas situāciju
Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.
Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.
Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".
"Mēs izskatām varbūtību (..), ka iespējams mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.
Fotostāsts. Covid-19 pacientu ārstēšana stacionārā "Gaiļezers"
Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Viņā sacīja, ka šādā gadījumā ņems vērā arī ārstniecības personu pieejamību.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule sēdē teica, ka kopējā Covid-19 gultu noslodze patlaban ir 73%.
Lielāka slodze ir tieši Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, kur Covid-19 gultasvietu noslogojums ir vairāk nekā 80%. Intensīvās nodaļas gultasvietu noslogojums arī ir augsts: Austrumu slimnīcā - 85%, Liepājas slimnīcā, Vidzemes reģionālajā slimnīcā un Rēzeknes slimnīcā tas sasniedzis 100%.
Dzīve un nāve Covid-19 pacientu nodaļās visā pasaulē [Brīdinām, nepatīkami skati!]
Cipule atklāja, ka Ziemeļkurzemes slimnīcā Covid-19 pacientu skaits ietekmē citu neatliekamu pakalpojumu sniegšanu.
Vēl viens kritērijs, kam piepildoties, tiktu apturēta plānveida pakalpojumu sniegšana, ir vairāk nekā 85% intensīvās terapijas gultu noslogojums, skaidroja Janka. Patlaban, vadoties pēc ministrijas pārstāves sacītā, intensīvās terapijas gultasvietu noslogojums ir aptuveni 80%.
