Drāma sociālajos tīklos: pēc intervijas TV internetā rupji uzbrūk ģimenes ārstei no Ādažiem

Ziņa precizēta!

Ārste intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” piektdien cita starpā arī sacīja, ka rekordātrā laikā savāktais parakstu daudzums iniciatīvā “Manabalss.lv” platformā, rosinot amatpersonas pārskatīt šo lēmumu un atcelt masku valkāšanas noteikumu bērniem, norādīja – tas liecina par ārkārtīgi augsto dezinformācijas līmeni sabiedrībā. Vienlaikus viņa kritizēja, ka platformas uzturētāji pieļāva šādas parakstu vākšanas palaišanu.

Tāpat ģimenes ārste uzsvēra, ka bērni no sešu gadu vecuma patstāvīgi var sākt valkāt sejas maskas, bet līdz tam to var darīt vecāku uzraudzībā. Tiesa, viņa norādīja, ka ātrāk par divu gadu vecumu masku nevajadzētu bērnam vilkt. Mediķe arī skaidroja, ka bērni kopē savus vecākus, tāpēc, ja vecāki valkā sejas maskas, stāsta bērniem, kā tās pareizi lietot, atvases tās vilks labprāt.

Pēc tam, kad intervijas fragments tika publicēts sociālajā tīklā “Facebook”, kas šajā pandēmijas laikā īpaši izceļas ne tikai ar cilvēku diskusijām par dažādu lēmumu pieņemšanu, bet arī ar lielu viltus ziņu izplatību intensitāti, pār mediķi sāka birt aizvainojumu un rupjību jūra.

Atbalstu dakterei lielā mērā pauda sociālā tīkla “Twitter” pārstāvji, kur anonimitāte tiek vērtēta krietni zemāk nekā tas ir “Facebook”, un cilvēki tik ļoti neslēpj savu identitāti, jo anonīmo kontu paustais gluži vienkārši nesasniedz citus lietotājus tik viegli, kā tas notiek "Facebook". 

Tikmēr Skruze-Janava saviem sekotājiem neslēpa, ka notikušais nav nekas patīkams, tomēr viņa vienojās ar telekanāla pārstāvjiem, ka viņas intervijas fragments no sociālajiem tīkliem netiks dzēsts, jo viņa pastāv uz sevis sacīto.

Pirmdien ārste, turpinot informēt savus sekotājus par jaunumiem šajā lietā, norādīja, ka ir aizpildījusi vairākus iesniegumus Valsts policijai, un sola, ka rakstīs vēl. “Daru to galvenokārt tādēļ, ka cilvēkiem beidzot būtu jāsāk uzņemties atbildība par pazemošanu internetā,” pauž ārste, norādot, ka priecāsies, ja tamdēļ kaut viens cilvēks nesaņems tās preteklības, ko saņēma un turpina saņemt viņa pati.

Jānorāda, ka Skurzes-Janavas gadījums nav pirmais šīs pandēmijas laikā, kad pierādās, ka nemaz tik anonīmi sociālie tīkli arī nav, un par darbībām tur var nākties atbildēt likuma priekšā.

Oktobra beigās pēc tam, kad veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) tika izteikti draudi dzīvībai, un viņa vērsās Valsts policijā, likumsargi īsā laikā nāca uz pēdām draudu autoram. Izrādījās, ka tas ir kāds 1999. gadā dzimis jaunietis. Policisti ieradās viņa dzīvesvietā, veica procesuālas darbības un nopratināšanu. Jaunietis pauda, ka nožēlo izdarīto un paskaidroja, ka viņam neesot bijuši nodomi draudus īstenot reālajā dzīvē. Tādēļ policijas darbinieki secinājuši, ka apdraudējums nepastāv, tomēr uzsākuši kriminālprocesu. 

Policija toreiz aicināja cilvēkus rūpīgi izvērtēt un pārdomāt saturu un vēstījums, ko viņi pauž sociālajos tīklos – pat, ja patiesais nodoms nav bijis ļauns, draudu izteikšana nodarīt kaitējumu citas personas veselībai un dzīvībai ir krimināli sodāma rīcība.

Vienlaikus varētu šķist, ka internets sargā tā lietotāju identitāti, tomēr ne viss ir tik vienkārši – policijas rīcībā ir metodes, kā noskaidrot problemātiska satura publicētāju datus.