Cik pelna un tērē VID vadītāja Ieva Jaunzeme

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", te gan jāvērš uzmanība uz apstākli, ko pats prezidents norādīja, – algu palielinājums ir sistēmisks. Un jāatzīst, ka prezidentam taisnība. Valsts un pašvaldību ierēdņiem algu palielinājums izriet no viena aspekta – minimālās algas lieluma valstī. Un raugi, no nākamā gada minimālo algu tiek plānots palielināt no esošajiem 430 eiro uz 500, kas nozīmē, ka visiem ierēdņiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem algas pieaugs par vidēji 16,27 procentiem.

Izņēmums noteikti nebūs arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kuras pārraudzībā būs nodokļu iekasēšana arī no privātajiem uzņēmumiem. Pēc "Kas Jauns" aplēsēm, Jaunzemes alga no nākamā gada palielināsies par teju 615 eiro mēnesī, kas gada izteiksmē būs gandrīz 7375 eiro.

Palielina uzkrājumus

Kā vēstīts Jaunzemes iesniegtajā amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu, viņa pērn par VID vadīšanu no 2019. gada 11. februāra atalgojumā saņēmusi 42 857 eiro. Sarēķinot kopā visas Jaunzemes nostrādātās dienas (ja pieņemam, ka viņa nostrādājusi pilnas darba stundas), tad viņas atalgojumam par darbu VID bija jābūt aptuveni 40 393 eiro lielam. Tomēr amatpersonas deklarācijā Jaunzeme uzrādījusi par aptuveni 2464 eiro lielākus ienākumus, kas varētu nozīmēt – viņa par VID vadīšanu pie pamatalgas saņēmusi vairāku tūkstošu eiro lielu piemaksu.

Kopumā Jaunzeme pērn ir nopelnījusi 50 548,4 eiro, no kuriem 42 857 eiro ir par VID vadīšanu, 7410,60 eiro saņēmusi par darbu Ekonomikas ministrijā, kur viņas pēdējā darba diena bija 2019. gada 8. februārī, tāpat saņēmusi pabalstu no VSAA 273,12 eiro apmērā un 7,57 eiro procentos no "SEB Banka" par naudas uzkrājumiem bankā.

Attiecībā uz VID ģenerāldirektores deklarētajiem ieņēmumiem ir gan jāatzīmē, ka tie ir bruto ienākumi, līdz ar to izriet, ka viņas reālie ienākumi “uz rokas” ir krietni mazāki, kas varētu būt aptuveni 2950 eiro, ja pieņemam, ka Jaunzemes apgādībā ir viens bērns. Tātad Jaunzeme, saņemot nepilnus 3000 eiro lielu mēnešalgu, katru mēnesi ir tērējusi aptuveni 2100 eiro.

Jaunzeme savā deklarācijā norādījusi, ka viņai īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, ir viens pilngadīgs dēls Artūrs, kā arī zināms, ka VID vadītājai ir arī nepilngadīga atvase. Jaunzemes bērnu tēvs ir ilggadējs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Juridiskā un licencēšanas departamenta vadītājs un FKTK padomes loceklis Gvido Romeiko. Kā Jaunzeme norādījusi savā 2018. gada amatpersonas deklarācijā, viņai ar Romeiko vismaz 2018. gadā ir bijusi kopdzīve un viņa dzīvojusi Romeiko dzīvoklī.

Cik pelna Romeiko?

Pēc FKTK reorganizācijas Romeiko amatu iestādes padomē nesaglabāja un tagad ieņem tāpat ļoti ietekmīgo FKTK Juridiskā un licencēšanas departamenta vadītāja amatu. Romeiko pērn piederēja dzīvoklis Rīgā, zeme kopīpašumā Rīgā un zeme Liepājā. Pagājušajā gadā par darbu FKTK nopelnījis 77 391,67 eiro, saņēmis pabalstu no VSAA – 760,59 eiro, guvis citus ienākumus no kādas fiziskas personas Gunas Varslavānes 2000 eiro apmērā, kā arī saņēmis procentus no "Swedbank" četru centu apmērā.

Salīdzinot ar Jaunzemi, Romeiko ir turīgāks. Viņam pagājušā gada izskaņā kontos glabājušies kopumā 169 033,27 eiro un 44 443,77 ASV dolāri. Tāpat Romeiko bijuši finanšu ieguldījumi 7582,20 eiro apmērā un īpašumā esoša 2011. gada izlaiduma "Peugeot 508" automašīna.

Dīvainības ap Romeiko darījumu partneri?

Ja varam ticēt, ka Romeiko un Jaunzemei ir faktiskā kopdzīve, tad Kas Jauns vērību izpelnījās Romeiko ieņēmumi no Gunas Varslavānes. Romeiko no Varslavānes ne tikai pērn saņēmis ienākumus divu tūkstošu apmērā, bet arī 2018. gadā Varslavāne samaksājusi Romeiko 3000 eiro. Persona ar šādu vārdu un uzvārdu interneta tīmeklī ir identificējama kā zvērināta advokāte Guna Varslavāne. Ja nu gadījumā Romeiko gūtie ienākumi bijuši no šīs advokātes, tad publiski pieejamie dati liecina, ka Varslavāne 2019. gada 7. novembrī bija iekļauta VID nodokļu parādnieku sarakstā ar nodokļu parādu 9763,98 eiro. Var jau būt, ka tā ir tikai nejauša sakritība, bet arī šā gada 7. septembrī Varslavāne atrodas starp nodokļu parādniekiem ar kopējo nodokļu parādu 6850,97 eiro, tajā skaitā ar nodokļa parāda summu 4244,58 eiro apmērā, kam VID pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Vai VID labvēlība, piešķirot Varslavānei iespēju labprātīgi samaksāt nodokļus, ir bijusi saistīta ar viņas pazīšanos un ikgadējiem finanšu darījumiem ar Romeiko, atliek vien minēt.

Dīvainības ap Jaunzemes deklarāciju?

Tāpat atklāts ir jautājums, vai pērn Jaunzeme neizmantoja savu amata stāvokli saistībā ar pašas iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju par 2018. gadu un tās iespējamu prettiesisku labošanu. Proti, "Kas Jauns" tolaik novēroja dīvainības ap Jaunzemes deklarāciju. Viņa pagājušā gada 23. martā iesniedza savu valsts amatpersonas deklarāciju, kas tika publiskota jau nākamajā dienā. Un mēneša laikā no valsts amatpersonas deklarācijas publicēšanas brīža viņa varēja vērsties ar iesniegumu par iespējamo konstatēto nepilnību vai kļūdu labošanu. Mēneša laikā Jaunzemes deklarācija labota netika, tāpat publiskajā datu bāzē nav atrodama informācija, ka viņa šajā periodā vai pēcāk būtu vērsusies pašas vadītajā iestādē ar iesniegumu par deklarācijā publicētās informācijas precizēšanu.

Tomēr pēc deklarācijas labošanas termiņa izbeigšanās "Kas Jauns" konstatēja, ka Jaunzemes valsts amatpersonas deklarācijā izmaiņas bija notikušas. Proti, sākotnēji Jaunzeme bija norādījusi informāciju par savu kopdzīvi ar Romeiko, norādot Romeiko personas kodu un īpašuma adresi. Vēlāk un pēc atļautā deklarācijas labošanas laika Romeiko personas dati un īpašuma adrese pēkšņi pazuda no deklarācijas. Var jau būt, ka šajā gadījumā Jaunzeme izmantoja Datu aizsardzības regulu, kas liedz publicēt personu sensitīvos datus, tomēr atklāts paliek jautājums par to, kā VID augstākā amatpersona, kura sagaida no visiem nodokļu maksātājiem lielāko rūpību un disciplīnu pret likumu, varēja iesniegt savu valsts amatpersonas deklarāciju, publicējot personas sensitīvos datus, un pēc atļautā termiņa to vienkārši labot.