Latvijas drošībnieki brauks uz Itāliju un Grieķiju starp bēgļiem meklēt iespējamos kaujiniekus
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Kasjauns.lv neizslēdza iespēju, ka starp Latvijā ieradušamies bēgļiem nevarētu būt arī kāda ar teroristu grupējumiem saistīta persona. Tomēr mūsu drošībnieki darīs visu, lai Latvijas robeža teroristiem būtu slēgta, viņi vētīt bēgļus dosies pat uz Itāliju un Grieķiju.
Starp bēgļiem iefiltrējušies vairāki tūkstoši islāma kaujinieku
Kāds teroristā grupējuma „Islāma valsts” kaujinieks britu presei atklājis, ka starp nevainīgajiem bēgļiem rietumvalstīs iepludināti vairāk nekā 4000 kaujinieku, kuru mērķis ir Eiropā nodibināt kalifātu – islāma valsts pārvaldes iekārtu. „Tikai pagaidiet,” viņš smīkņājot teica Londonas laikrakstam „Daily Express”. Viņš pastāstīja, ka iefiltrēšana ir tikai sākums lielākam plānam veikt atriebības uzbrukumus Rietumiem par ASV vadītās koalīcijas uzlidojumiem islāma teroristu grupējumiem.
Tādējādi no musulmaņu teroristiem nav pasargāta arī Latvija, jo starp tiem pirmajiem 776 bēgļiem, ko uzņems Latvija, varētu būt arī kāds kaujinieks. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izteicies, ka Latvija neņems pretī jebkurus bēgļus, kurus mēģinātu šurp sūtīt. Priekšroka būs tiem, kas spēs Latvijas tautsaimniecībai dot kādu pienesumu un neapdraudēs mūsu sabiedrību. Kasjauns.lv ministram jautāja, kā mūsu valsts varēs nodrošināt, ka pie mums ieceļos tikai tie patvēruma meklētāji, „kas neapdraudēs mūsu sabiedrību”?
Izaicinājums Latvijas drošībniekiem
Kozlovskis Kasjauns.lv sacīja: „Lielais patvēruma meklētāju skaits nenoliedzami ir izaicinājums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo jāizskata ļoti liels patvēruma pieprasījumu skaits un jāizvērtē, vai personas, kas lūdz tiesisko aizsardzību, atbilst bēgļa vai alternatīvajam statusam. Taču Latvija šajā procesā nav viena un nestrādā atrauti no kolēģiem Eiropas Savienībā. Lai pārliecinātos, ka persona neapdraud mūsu drošību, atbildīgās institūcijas Latvijā izmanto jau uzkrāto pieredzi ar esošajiem patvēruma meklētājiem un visas tām pieejamās speciālās datu bāzes un sadarbības iespējas.
Salīdzinot ar bēgļu apjomu, kas jāuzņem citām ES dalībvalstīm, Latvijas dienestu kapacitāte šobrīd ir pietiekama, taču tā pakāpeniski jāaudzē, pieaugot patvēruma meklētāju skaitam. Šobrīd dienesti tiks galā gan ar 250, gan 750 bēgļiem.
Šobrīd atzīšanas procents personām, kas meklē tiesisko aizsardzību un ir reģistrētas Itālijā un Grieķijā, ir 75%. Lai pārliecinātos, ka patvēruma meklētājam pienākas bēgļa vai alternatīvais statuss, iestādēm jāsavāc maksimāli daudz dokumentāli pierādījumi, ka persona stāsta patiesību, un šajā darbā tiek izmantotas dažādas metodes.
Pirmā institūcija, kas saskaras un izskata patvēruma meklētāju pieteikumus, ir Valsts robežsardze, kuras funkcijās ietilpst patvēruma pieteikuma pieņemšana, personas identifikācija, pirkstu nospiedumu noņemšana un reģistrācija. Valsts robežsardzei ir uzkrāta liela pieredze, jo tā ikdienā intervē patvēruma meklētājus un veic citas darbības, lai noskaidrotu īpašos apstākļus, kas liek personai prasīt patvērumu. Valsts robežsardzes darbinieki ir speciāli apmācīti šim darbam un piedalījušies arī dažādās starptautiskās mācībās. Lai identificētu personas, darbā plaši tiek izmantotas arī dažādas speciālās datubāzes un sadarbība ar starptautiskajām organizācijām.
Patvēruma procedūrā ir iesaistīta arī Drošības policija, kura izvērtē, vai un kādus potenciālos apdraudējumus valsts drošībai varētu radīt patvēruma meklētāji. Pilnībā izslēgt iespēju, ka Latvijā varētu ieceļot arī kāda ar teroristu grupējumiem saistīta persona nevar, taču šādu risku ir iespējams efektīvi novērst, veicot visaptverošas un rūpīgas pārbaudes patvēruma izskatīšanas procesā. Drošības policija jau norādījusi, ka par potenciāliem draudiem nacionālajai drošībai jautājums jāskatās ilgtermiņā un ka šobrīd par strauju un būtisku apdraudējuma pieaugumu runāt nevar. Drošības policija ikdienā veic virkni pasākumu, lai novērstu terorisma riskus. Drošības iestādes strādā ciešā sadarbībā ar partnerdienestiem un savā darbā izmanto speciālos drošības iestādēm pieejamos tīklus un datubāzes, lai operatīvi pārliecinātos, ka attiecīgā persona nav bijusi drošības iestāžu redzeslokā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) vidēji trīs mēnešu laikā jāpieņem lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Savā darbā PLMP veic intervijas un izvērtē un analizē visu pieejamo informāciju. Arī PMLP darbinieki šim darbam ir speciāli apmācīti un guvuši pieredzi, gan strādājot ar esošajiem patvēruma meklētājiem, gan dažādās starptautiskās mācībās.
Uz kontaktpunktiem Itālijā un Grieķijā un bēgļu nometnēm dosies arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji, tai skaitā Drošības policijas darbinieki, kas izvērtēs drošības riskus”.
