Vai apsardzes firmas vispār par kaut ko ir atbildīgas?
Nav reti gadījumi, kad garnadžiem izdodas apzagt objektu, kuru uzrauga apsardzes uzņēmums. "Likuma un Taisnības" lasītājs Uldis no Rīgas interesējas: “Apsardzes pakalpojumi nav lēti, tāpēc ir jautājums – vai ir jēga pieslēgt savu īpašumu pie signalizācijas. Vai apsardzes firmas vispār garantē kaut kādu ierašanās ātrumu un vai, nenoķerot zagļus, būs gatavas atlīdzināt manus zaudējumus?”
Pirms kāda laika, dalot tirgu, patiešām apsardzes uzņēmumi reklāmas nolūkos cits citu centās pārsolīt ar it kā garantēta ierašanās laika uzrādīšanu, tomēr šobrīd tas vairs nav aktuāli. Apsardzes auto ekipāžas dežurē konkrētās vietā, un to ierašanās ātrums ir ļoti atkarīgs no diennakts laika un objekta attāluma. Jāņem arī vērā, ka apsardzes automašīnai atšķirībā no operatīvā transporta satiksmē nav nekādu priekšrocību. To apstiprina arī lielākie apsardzes uzņēmumi Latvijā.
Konkrētu laiku neviens negarantē
Mobilās grupas reaģēšanas laiks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Katrai apsardzes kompānijai uz konkrētu rajonu (piemēram, Rīgas centru) ir viena vai divas mobilās grupas vienības jeb mašīnas. Katrai vienībai ir savi dislokācijas punkti – vietas, kur mašīnas stāv laikā starp izsaukumiem.
Tomēr mirklī, kad vadības pultī saņemta ziņa par trauksmi, auto var neatrasties konkrētajā dislokācijas punktā, bet, piemēram, būt ceļā no cita izsaukuma. Tas var būt arī konkrētā reaģēšanas rajona tālākais punkts. Reaģēšanas laiku ietekmē arī konkrētā rajona satiksmes blīvums, luksoforu daudzums, ātruma ierobežojumi, citi faktori.
Drošības kompānijas "Grifs AG"" apsardzes departamenta direktors Guntis Pastors norāda: “Mūsu uzņēmums negarantē konkrētu mobilās grupas ierašanās laiku, bet, vadoties no savas pieredzes, līgumā ar klientu nosakām prognozējamo laiku. Visu iepriekš nosaukto faktoru ietekmē ierašanās laiks reālā situācijā būs vienubrīd ātrāks par līgumā noteikto, citreiz var būt ilgāks. Mēs garantējam, ka reaģēšanas laiks vienmēr būs reāls, jo katrā mūsu mobilās grupas automašīnā ir iebūvēta GPS sistēma. Pēc tās datiem vienmēr varēsim klientam pierādīt, kur tieši mobilā grupa izsaukuma brīdi atradās, pa kādu maršrutu un ar kādu ātrumu brauca uz objektu.”
Nerakstīts likums
Līdzīgs viedoklis ir SIA "Koblenz drošība" valdes priekšsēdētājam Raivim Terinkam: “Ierašanās laiku objektā negarantē neviena apsardzes firma Latvijā. Nevienai firmai nevienā teritorijā nav resursu (automašīnu vai patruļu), lai to garantētu. Ierašanās laiks ir atkarīgs no pārāk daudz faktoriem, kuri arī nav atkarīgi no apsardzes komersanta. Prakse, kad firmas konkurēja ar izdomātiem divu vai piecu minūšu reaģēšanas laikiem, sen jau beigusies, un apsardzes firmas šādus riskus neuzņemas.”
Arī "Koblenz drošība" standarta līgumu nosacījumi neparedz konkrētu ierašanās laiku. Pēc klienta lūguma ierašanās laiku var līgumā noteikt, bet parasti to dara ar pamatīgu rezervi.
“Mūsu uzņēmumam un arī apsardzes nozarē ir nerakstīts likums, ka faktiskajam reaģēšanas laikam pilsētās nevajadzētu būt ilgākam par desmit minūtēm. Ārpus pilsētas tas var būt lielāks, atkarībā no attāluma līdz pat 30 minūtēm. Ja tas šķiet daudz, atgādinām, ka Valsts policijas standarti nosaka, ka policijai jāierodas uz izsaukumu pilsētā 40 minūšu laikā, ārpus pilsētas – divu stundu laikā,” piebilst Terinks.
Zaudējumi jāuzņemas apdrošinātājiem
Likumā noteikts, ka apsardzes komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) fiziskās apsardzes, tehniskās apsardzes vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai vai veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai, kā arī par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību informēt speciālās atļaujas (licences) izsniedzēju.
"Grifs AG" tirdzniecības un attīstības departamenta direktors Guntars Brauns skaidro: “Apsardzes uzņēmums nav apdrošinātājs, un mūsu materiālā atbildība ir vistiešākajā veidā balstīta uz civiltiesiskās apdrošināšanas polises noteikumiem, kas paredz atbildību par mūsu sniegto pakalpojumu darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem.”
Nekas nemainās arī atkarībā no tā, vai apsardze ir tehniska vai fiziska. “Kaut arī šie ir divi pilnīgi dažādi pakalpojumi veidi, katrs ar savu specifiku, attiecīgi atkal pamatā ir mūsu darbības civiltiesiskā apdrošināšana. Latvijas likumdošana paredz obligātu apsardzes uzņēmuma civiltiesisko apdrošināšanu ar minimālo segumu 150 000 eiro, mūsu gadījumā tā ir 6 000 000 eiro,” norāda Brauns.
Neatbild, ja zaglis jau prom
Līdzīga, kaut arī nedaudz atšķirīga, nostāja ir arī Terinkam: “"Koblenz drošība" uzņemas materiālu atbildību tikai par tiem zaudējumiem, kas radušies apsardzes komersanta vainas dēļ. Ja līgums un nosacījumi izpildīti, tad par zaudējumiem apsardzes komersants atbildību neuzņemas. Piemēram, ja zādzība izdarīta divu minūšu laikā, bet apsardzes mašīna ieradusies četru minūšu laikā un apsardzei nav objektīvu iespēju zādzību apturēt vai mazināt sekas, tad par šiem zaudējumiem atbildību nevaram uzņemties.”
Atbildības limiti un nosacījumi gan var mainīties atkarībā no tā, kāda ir izvēlētā apsardze, paša objekta īpatnībām, īpašuma un preču vai naudas aizsardzības utt. Piemēram, "Koblenz drošība" uzņemas materiālu atbildību par vērtslietām vai naudu, ja tā tiek glabāta atbilstošā veidā, izpildot stingras prasības (seifi, vitrīnas ar bruņotu stiklu u. c.).
Ja apsardzes firmai tomēr klientam jāatlīdzina zaudējumi, tad visiem šīs nozares komersantiem, kā jau teikts, ir obligāta civiltiesiskās apdrošināšanas polise, lai garantētu zaudējumu atmaksu, pat ja pašiem nav šādu līdzekļu.
“Koblenz drošība 24 gadu darbības vēsturē nav bijis gadījumu, kad klientiem pašiem būtu jāatmaksā zaudējumi. Tomēr jebkurā gadījumā apsardzes uzņēmumi iesaka arī klientam parūpēties par apdrošināšanu, jo dubults neplīst,” piebilst Terinks.
