Sociālajos medijos arvien vairāk parādās dzīvībai vai veselībai bīstams saturs, brīdina eksperti

Kā norādīja iniciatīvas "Iekod pirkstā!" eksperti, pārskatot sociālos medijus, publiski pieejamos cilvēku profilos redzams, ka visbiežāk veselībai un dzīvībai bīstams saturs tiek veidots, staigājot pa ēku jumtiem un tiltu margām, dodoties uz pamestiem celtniecības objektiem, kā arī vietās, kur pēc būtības ir aizliegts atrasties, piemēram, uz vilcienu sliedēm. Tāpat šāda veida saturs tiek veidots, izpildot pārgalvīgus trikus, piemēram, lecot no klints ūdenī.

Bērnu un pusaudžu psihoterapeite, "Bite Latvija" iniciatīvas "Iekod pirkstā!" eksperte Gunita Kleinberga stāstīja, ka tiekšanās pēc uzmanības un atzinības ir saprotama visos vecumos, bet īpaši izplatīti un nozīmīgi tas ir tieši pusaudžu vecumā. Visbiežāk pusaudžiem liek riskēt grupas spiediens un vēlme iekļauties.

"Nereti bērni un pusaudži vienatnē paiet garām, piemēram, pamestai ēkai, pat nedomājot par iekļūšanu tajā, bet, esot kompānijā, vēlme riskēt strauji pieaug - īpaši izteikti tas ir 12 līdz 16 gadu vecumā. Šajā vecumā uz riskantām darbībām var mudināt gan draugu, gan arī citu sociālo mediju lietotāju negatīvais paraugs. Piemēram, ja bērns vai pusaudzis redz, ka kāds viedokļu līderis vai viņu elks sociālajos medijos publicē foto vai video, kas tapis augsta riska situācijā, bet ieguvis lielu atzinību starp sekotājiem, viņam rodas vēlme šo darbību atdarināt, lai saņemtu līdzvērtīgu apkārtējo atzinību," skaidroja Kleinberga.

Viņa piebilda, ka arī vēloties iekļauties kādā konkrētā grupā, pusaudži bieži vien neapdomā sekas un ir gatavi riskēt arī ar savu veselību un dzīvību, lai vienaudžiem pierādītu savu statusu. "Šajā vecumā nav nekas grūtāks, kā būt atstumtam, nepiederīgam, tādēļ vēlme iekļauties kādā konkrētā sociālajā grupā ir īpaši svarīga, un pusaudži gatavi iet uz "pilnu banku"," skaidroja eksperte.

Tāpat Kleinberga uzsvēra, ka šāda tendence nav novērojama visiem pusaudžiem. Pēc viņas sacītā, īpašs risks ir aktīvākiem bērniem. Lai arī spēja izvērtēt riskus un potenciālās sekas bērnam attīstās četru līdz piecu gadu vecumā, tiem, kas augšanas procesā nav piedzīvojuši cēloņu un seku sakarības, šī spēja attīstās vēlāk. Piemēram, ja skolēns ir aizmirsis mājas atslēgas, bet nepiedzīvo gaidīšanas laiku aiz mājokļa durvīm - cēloņu un seku sakarības netiek pieredzētas, viņa teica.

"Bite Latvija" Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola sacīja, ka sociālajos medijos, tiecoties pēc "like" vai atzinības pilniem komentāriem, cilvēki aizmirst par drošības aspektiem satura veidošanā. Viņa uzsvēra, ka saturs, kas veidots, balansējot starp veselību un potenciālu invaliditāti vai starp dzīvību un nāvi, nav šo risku vērts.

"Viena no mūsu vērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tādēļ iniciatīvas "Iekod pirkstā!" laikā vēlamies cilvēkus aicināt radīt sociālo mediju saturu drošos veidos un nopietni pārdomāt, kādus riskus var radīt bildes, video uzņemšana uz jumta vai gaidot vilcienu uz sliedēm. Tāpat, mudinām vecākus pārrunāt ar savām atvasēm arī pamata drošības jautājumus - par elektrodrošību, satiksmes drošību, lai atgādinātu par potenciālajiem riskiem," sacīja Ahuna-Ozola.

Jau ziņots, ka "Bite Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 115,376 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 82,8% un bija 27,35 miljoni eiro. "Bite Latvija" reģistrēta 2005.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 99,085 miljoni eiro. "Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums.

Atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanas veicināšanai, kā arī kibermobingu mazināšanai bērnu un pusaudžu vidū, "Bite Latvija", sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju, Latvijas Drošāka interneta centru "Drossinternets.lv", psihologiem, tehnoloģiju un komunikācijas ekspertiem 2018.gada rudenī uzsāka iniciatīvu "Iekod pirkstā!".