"Liecinieces" - jaunais Mārgaretas Atvudas romāns

Kā jau var spriest pēc nosaukuma, “Liecinieces” rakstītas kā vairāku sieviešu liecības par Gileādā piedzīvoto. “Vēsture neatkārtojas, toties rīmējas,” raksta Mārgareta Atvudaun caur romāna varoņu slēptākajām domāmrāda viņu rīcības motīvus.

Savus stāstusmums izstāsta apburošā briesmone, Gileādas balsts Tante Lidija, naivā un sirsnīgā Beka un dumpīgā Deizija, apņēmīgā un drosmīgā Agnese, radot vispusīgu iespaidu par dzīvi kārtējā totalitārajā sabiedrībā, kuru šoreiz radījusi vien rakstnieces iztēle. Kādas īpašības piemīt tiem cilvēkiem, kuri spēj izdzīvot vissmagākajos apstākļos? Kādi ir pieļaujamie kompromisi, pēc kuriem cilvēks paliek viņš pats, un kur ir robeža, kuru šķērsot nedrīkst? Kas padara cilvēku par personību – un kas par skrūvīti bez gribas un saprāta? Jautājums, kas ik pa brītiņam lasot pavīd apziņas perifērijā, ir: un kādi, diez, būtu mūsu lēmumi, ja mēs nonāktu Gileādai līdzīgā vietā?
Par spīti smagajai tēmai, Mārgareta Atvuda raksta viegli un spraigi, ļaujot lasītājam izbaudīt Gileādas savdabīgo dzīvi un tās iemītnieku savstarpējās cīņas par varu un ietekmi un vienlaikus atviegloti nopriecāties, ka tā nav īstenība.“Mārgareta Atvuda ir rakstniece ar lokanu prātu un spožu fantāziju, un laimīgs tas lasītājs, kurš ļauj autorei ņemt sevi pie rokas un vest arvien dziļāk iekšā noslēpumainajā un valdzinošajā labirintā, kāds ir ikviens viņas romāns,” raksta tulkotāja Silvija Brice.

Jā, un šajā romānā rodama arī atbilde uz jautājumu: kas notika ar Zemfredu?

Mārgareta Atvuda(1939) ir autore vairāk nekā 50 daiļliteratūras darbiem – romāniem, dzejai un literatūrkritikas esejām – un ir saņēmusi daudzas literārās balvas, to vidū Bukera balvu, Artura Č. Klārka balvu, Franca Kafkas balvu, Vācu Grāmattirgotāju savienības Miera balvu, kā arī ASV PEN kluba balvu par mūža ieguldījumu.

Pieejama arī e-grāmata. No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.