Par bērna zobu veselību jādomā laikus

Aina jautā: “Vai tiešām, zinot, cik milzīgs skaits zobārstniecības kabinetu ir Latvijā, nav iespējama šāda palīdzība? Tajos pāris kabinetos, kas naktī strādā, faktiski var saņemt tikai vienu pakalpojumu – zoba izraušanu. Vai valstij nebūtu tomēr par to jāparūpējas?”

Situāciju komentē Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andris Paeglītis.

Kam, kādos gadījumos un cik lielā apjomā ir pieejami bezmaksas zobārstniecības (arī ķirurģiska, piemēram, traumu gadījumos) pakalpojumi? Kāda ir situācija ar palīdzību bērniem?

Kopumā šo pakalpojumu pieejamība ir laba. Nevienmērīgā ekonomiskā situācija gan rada problēmas ar zobārstu izvietojumu novados, tāpēc Rīgā un lielajās pilsētās tā ir labāka. Pieejamības vienlīdzībai papildus problēmas rada valsts nepietiekamais finansējums, tostarp bērnu zobārstniecībai, jau vairāk nekā desmit gadus. Plānveida palīdzība bērniem ir arī tagad, kaut gan zobārstniecības kabinetu skaits, kas sniedz palīdzību līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, ir samazinājies. Piemēram, Rīgā situācija ir normāla, bet Liepājā neapmierinoša.

Zobārstniecības palīdzība neatliekamos un akūtos gadījumos:

• neatliekamās palīdzības sniegšana – sejas un zobu traumas, iekaisumi abscesu veidā, asiņošana pēc zoba izraušanas. Šādos gadījumos palīdzību sniedz mutes, sejas un žokļu ķirurgi 24/7 režīmā P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā ar valsts finansējumu;
• akūto palīdzību zobu sāpju gadījumos (darba laikā) ar valsts finansējumu var saņemt zobārstniecības praksēs, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.

Kādas ir iespējas saņemt šos pakalpojumus (maksas, bezmaksas) nakts laikā arī bērniem?

Mūsdienu zobārstniecība ir vērsta uz aprūpi dienā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Nakts palīdzība ir psiholoģiski traumējoša, kas atstāj sliktu iespaidu uz turpmākajām attiecībām ar zobārstu, sevišķi uz bērniem. Nacionālais veselības dienests arī savos tarifos nenorāda uz palīdzību naktī.

Bezmaksas vai maksas nav noteicošais faktors attiecībā uz normālu zobārstniecības aprūpi kopā ar ģimeni. Ģimenes zobārstniecības modelis sekmēs izvairīšanos no zobu ārstēšanas naktīs, un tas dos iespēju arī konsultēties telefoniski par sāpju noņemšanu ar medikamentu palīdzību un palīdzības saņemšanu iespējami drīzākā laikā. Vēlamies vērst uzmanību, ka tā sauktie bezmaksas pakalpojumi neeksistē vispār, jo pakalpojumu izmaksas sedz valsts un tos apmaksā Nacionālais veselības dienests saskaņā ar apstiprinātu tarifu.

Cik zobārstu prakšu ir noslēgušas līgumus par bērnu apkalpošanu bez maksas vai ar atlaidēm?

Tās savai dzīvesvietai tuvākās zobārstniecības prakses, kam ir šādas līgumattiecības, vecāki var atrast Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. Šobrīd Latvijā ir pieejamas 262 zobārstniecības iestādes un uzņēmumi, no tiem Zemgalē – 59, Vidzemē – 53, Latgalē – 27, Kurzemē – 52, Rīgā – 71. To skaitam, kaut arī lēni, ir tendence palielināties.

Turklāt Latvijā kopš 2008. gada valsts apmaksātu zobārstniecības palīdzību attālākajās skolās un bērnudārzos sniedz zobārsti un zobu higiēnisti mobilajos zobārstniecības kabinetos. Izbraukumi ir regulāri, pēc noteikta grafika, vecāki tiek informēti par bērna zobu stāvokli un iespējām turpināt ārstēšanu.

"Likums un Taisnība" atgādina, ka zobārstniecība nav valsts finansēta nozare – tā ir privātā medicīna, tāpēc zobārsti visas izmaksas, sākot ar zobārstniecības iekārtām un materiāliem, beidzot ar telpu īri, sedz no saviem līdzekļiem.

Pašlaik Latvijā ir 846 zobārstniecības iestādes ar 1524 zobārstiem. No tām 484 ir privātas zobārstniecības prakses un 345 citas formas zobārstniecības iestādes, no kurām tikai 11 ir valsts un pašvaldības pārraudzībā.

Paeglītis tomēr iesaka bērnus pie zobārsta vest regulāri un pirmo reizi to darīt jau viena gada vecumā, tad bērns jau kopš mazotnes pierod pie šā procesa, un ārsts labi iepazīst pacientu. Tad arī nebūs situācijas, kad steidzama zobārsta palīdzība jāmeklē naktī.