Traģikomiska realitāte: policija pļēgurus ved mājās kā kungus

Daudzos novados pašvaldības policisti teju vai piestrādā par taksometru vadītājiem, nesavtīgi apkalpojot piedzērušos „klientus”. Nekas cits neatliek – likums pieprasa mājās nogādāt personas, kas zaudējušas spēju orientēties laikā un telpā. Tiesa, ne visur ir tāda labvēlība.

Likums „Par policiju” nosaka, ka policijas darbiniekiem mājās jānogādā visi pļēguri, kuri vairs nespēj paiet un atšķirt debespuses, gadījumā ja viņi spēj precīzi nosaukt savu adresi.

Tikai tad, ja žūpa neadekvāti uzvedas, lien kauties vai nekrietni lamājas, viņu var nogādāt policijā vai atskurbtuvē. Medicīnas iestādē viņš nokļūst, ja ir veselības problēmas, piemēram, uzskrējis laternas stabam un pārsitis uzaci vai no pudeles brāļa dabūjis pa aci.

Protams, pašvaldības kārtībnieki var sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt naudas sodu, ko gan parasti neizdodas piedzīt.

Trepēs guļ vīrs, jāved mājās

Kuldīgas laikrakstā „Kurzemnieks” publicētajā pašvaldības policija hronikā vai ik dienu ir ziņas par dzērājiem sniegto palīdzību:

“Sūru ielā uz soliņa guļ vīrietis, jāved mājas.

Pilsētas laukumā guļošo aizvedam uz viņa nosaukto adresi.

Pie mums ienāk piedzēries vīrs ar nazi (tas esot pašaizsardzībai) un stāsta, ka pats netiekot mājās. Aizvedam mājās, nazis paliek pie mums.

Mucenieku ielas trepēs guļ vīrs, aizvedam uz Pelčiem.

Pa Liepājas ielu iet piedzēries vīrs no Jelgavas ielas. Aizvedam mājās.”

Policija palīdz un nekomentē

Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs Kasjauns.lv teic: “Pašvaldības policija jau pati neizdomā, ka tai dzīvesvietā jānogādā personas alkohola reibumā. To nosaka likums, un mēs pildām likumu. Komentēt, vai tā ir vai nav resursu izšķērdēšana, vai tas ir vai nav adekvāti, nav manā kompetencē. Pašvaldības policija tikai izpilda tās funkcijas, kas noteiktas likumā.”

Gūtpelcs apgalvo, ka atskurbtuves uzturēšana pašvaldībai izmaksātu dārgāk. Cilvēku atskurbšanai uz policiju var aizvest tikai uz laiku līdz 12 stundām, un tad viņš atkal jānogādā mājās.

Reizēm pieci kritušie dienā

Mājās vedamo žūpu skaits atkarīgs no gadalaika – vasarā vairāk, ziemā mazāk. Reizēm dienā jāaprūpē pat pieci „kritušie”, bet ir arī „skaidrās” dienas, kas gan ir rets izņēmums.

Vienīgais šķērslis, lai personu nenogādātu mājās, ir tas, ja viņš nespēj skaidri nosaukt savu adresi. Tomēr to var uzrakstīt uz lapiņas un glīti pakārt kaklā. Daugavpils pašvaldības policijas interneta lapā pirms uzskaitījuma, ar ko rēķināties pirms jēgas pārdzēršanas, publicēts atgādinājums: “Izejot no mājokļa, neaizmirstiet paņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu.”

Tikpat sodu nemaksās

Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Osvalds Feldmanis par alkoholiķu nogādāšanu mājās stāsta: “Ja viņi var nosaukt savu adresi, tad aizvedam mājās. Vasarā tādu ir vairāk, ziemā mazāk – nedēļā vismaz divi cilvēki. Ir pat tādi, kas zvana un saka, lai mēs viņus nogādājam mājās. Pēc tam kad cilvēku pāris reižu esam aizveduši uz mājām, viņš jau trešo un nākamās reizes mums zvana kā taksometru kompānijai – viņš, lūk, pats vairs nevarot aiziet mājās, tad mēs lai viņu aiztransportējam. Šādu pastāvīgo klientu mums ir kādi seši.”

Viens no šādas labdarības iemesliem – kārtīgiem ļaudīm nepatīk, ka žūpas mētājas centrā, tāpēc policisti spiesti viņus aizgādāt prom no acīm. “Uz patversmi viņi atsakās doties, jo tur viņus atbluso un nedrīkst atrasties alkohola reibumā,” saka Feldmanis.

Vaicāts par iespēju uzlikt sodu un likt samaksāt vismaz par „taksometra pakalpojumiem”, Feldmanis ir skeptisks: “Vai viņi spēs samaksāt, un tiesu izpildītāji varēs piedzīt? Daļai no viņiem viss jau ir vienalga – ir sods vai nav. Viņi tik un tā nemaksās.”

Talsu pašvaldības policisti gan cenšas izvairīties no dzērāju pārvadāšanas, tomēr ik nedēļu vismaz pāris reižu tas jādara. Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds portālam klāsta, ka kārtībnieki vispirms noskaidro, vai pļēguram ir tuvinieki – sieva, māte, tēvs, māsas, brāļi.

Tad policisti vispirms zvana viņiem, lai savāc uz ielas pakritušo radagabalu. Tikai tad, ja cilvēkam nav neviena, kas viņu varētu glābt, policisti aiz cilvēciskas žēlsirdības nogādā mājās.

Mārupes žūpām neklājas tik jauki kā citviet, galvenokārt tāpēc, ka saulesbrāļus ir viegli nogādāt tuvējās Rīgas atskurbtuvē – no pašvaldības policijas iecirkņa līdz Latvijas Sarkanā Krusta atskurbtuvei galvaspilsētā ir tikai 15 kilometri. Mārupē alkohola nogurdinātajiem arī sastāda administratīvo protokolu par atrašanos sabiedriskā vietā cilvēka cieņu aizskarošā izskatā un piespriež naudas sodus.

“Tā nu gan nebūs, ka pļēguri mūs izmantos kā sabiedrisko transportu vai taksometru. Mums ir noslēgts līgums ar Sarkano Krustu, un vedam uz atskurbtuvi Rīgā. Pašiem mums ir atskurbšanas telpas, kur varam ievietot līdz četrām stundām. Ja dzērāju aizturam pirmo reizi, varam piemērot sodu no brīdinājuma līdz 140 eiro, otro reizi – no 100 līdz 250 eiro. Parasti pirmajā reizē maksimālo sodu nepiemērojam, aprobežojamies galvenokārt ar brīdinājumu,” strikto Mārupes politiku izklāsta pašvaldības policijas priekšnieks Juris Jēkabsons.

Tomēr viņš arī atzīst, ka ar sodu piedziņu vienmēr bijušas problēmas: “Ir daļa personu, kas nodzīvojušies līdz bezpajumtnieku līmenim, un tad šie sodi „uzkaras gaisā”. Kādreiz pļēgurus sēdināja uz diennaktīm, bet valsts no šā soda atteicās, jo bija pārāk dārgi. Tā ka ir viena kategorija, kas par policiju un sodiem tikai pasmiesies.”