Jaunības grēku dēļ sabojā visu turpmāko dzīvi

Kāds par vardarbību sodīts vīrietis, kurš vēlas palikt anonīms, Likumam un Taisnībai stāsta: “Savas jaunības muļķības dēļ izraisīju kautiņu, savainoju cilvēkus. Tiesa man piesprieda gadu nosacīti, sods tagad dzēsts, bet fakts paliek fakts. Tagad strādāju finanšu sfērā, bet manas karjeras izaugsmei ir slieksnis. Kā agrāk tiesāta persona par tīši nodarītu kriminālpārkāpumu nevaru cerēt uz to, ka kādā kredītiestādē es varētu ieņemt vadošu amatu, neatkarīgi no tā, cik godīgs un likumpaklausīgs es tagad būtu. Varu vienīgi tagad bezjēgā plēst matus un nožēlot nodarīto, bet tas neko nemainīs...”

Sodu reģistrs ir nepielūdzams

Valsts darba inspekcijā Likumu un Taisnību informē, ka tā neveic profesiju aizliegumu apkopojumu analīzi, bet pašreizējā likumdošana nosaka profesijas, kurās nedrīkst strādāt cilvēks, kurš reiz sodīts.

Par to, vai darbinieks ir bijis sodīts, savas kompetences ietvaros darba devējs var uzzināt Sodu reģistra datubāzē. Tajā tiek iekļauti ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs saņemtie sodi. Tas nozīmē, ka jūs, piemēram, par advokātu Latvijā nedrīkstēsiet strādāt arī tad, ja par noziegumu esat tiesāts Portugālē.

Darba tiesību juriskonsulte Maija Pastare Likumam un Taisnībai skaidro: “Darba likuma 33. pants nosaka, ka darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam. To starpā ir arī jautājums par iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumu, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme.”

Traips uz visu mūžu

Būtiska nozīme jautājumam par sodāmību ir daudzās profesijās, kuras nedrīkst pildīt neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir vai nav dzēsta.

Personas, kas iepriekš sodītas par tīšu izdarītu kriminālnoziegumu, nedrīkst pretendēt uz daudziem amatiem drošības iestādēs, finanšu jomā, arī justīcijā, piemēram, kļūt par zvērinātu advokātu, tiesnesi, policistu, prokuroru, notāru. Tāpat nedrīksēs strādāt par pedagogu.

Krimināltiesībās ir princips, ka pēc soda izciešanas cilvēks pēc noteikta laika uzskatāms par nesodītu, taču tas nav iemesls, lai izdarīto noziegumu vispār izdzēstu no biogrāfijas. Daudzos gadījumos šis traips biogrāfijā ir neizdzēšams.

Krimināllikuma 63. panta 3. daļa nosaka, ka gadu pēc soda izciešanas par nesodītām atzīstamas nosacīti, ar naudas sodu vai piespiedu darbu notiesātas personas; pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanu līdz trim gadiem; pēc pieciem gadiem – no trim līdz pieciem gadiem; pēc astoņiem gadiem – no pieciem līdz desmit gadiem; pēc desmit gadiem – ilgāku par desmit gadiem.

Ja persona pierādījusi vēlmi laboties un nevainojami uzvedusies, tad tiesa var pieņemt lēmumu sodāmību dzēst ātrāk.

Ir cerības kļūt par prezidentu

Kamēr sodāmība nav pilnībā dzēsta, cilvēks nedrīkst būt ne zemessargs, ne ierēdnis valsts iestādē. Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteikts, ka pretendēt uz ierēdņa amatu var tikai persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība. 

Šis nosacījums attiecas arī uz augstāko politisko amatu – Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa un Valsts prezidenta amata kandidātiem. Kopumā ir vairāk par simts dažādu likumu, normatīvo aktu un noteikumu, kuros minēts, kurās profesijās nedrīkst strādāt sodītas personas.

Lielā daļā aizliegums ieņemt konkrētu amatu attiecas uz personām, kurām sodāmība nav dzēsta. Liegums ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz kādu nodarbošanos var būt arī kriminālsoda veids – gan kā pamatsods, gan kā papildsods, ko lielākoties piemēro personām, kuras apsūdzētas vai tiek turētas aizdomās par amatnoziegumu izdarīšanu.

Tomēr šajos gadījumos pārkāpums nav zīmogs uz visu mūžu. Par Valsts prezidentu varat kļūt, ja sodāmība tiek dzēsta, kaut nekad mūžā jūs vairs nemācīsiet bērnus, netiesāsiet citus un nevadīsiet banku.

Ne par tiesnesi, ne policistu

Tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadījumā pat dzēsta sodāmība saskaņā ar Latvijas likumiem ir nepārvarams šķērslis, lai varētu kļūt par Valsts kontrolieri, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas locekli, KNAB vadītāju, ieņemt citus posteņus.

Kredītiestāžu likuma 25. panta pirmā daļa nosaka: “par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles vadītāju un prokūristu nedrīkst būt persona, kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas)”.

Tāpat sodītie nedrīkst pretendēt arī uz daudziem amatiem justīcijā – kļūt par zvērinātu advokātu, tiesnesi, policistu, prokuroru, notāru, nedrīkst dienēt militārajā dienestā. To nosaka vairāki likumi: Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums (4. pants), Advokatūras likums (15. pants), Par tiesu varu (55. pants), Notariāta likums (10. pants) un citi.

Varmākas tālāk no bērniem

Izglītības likuma 50. pants Ierobežojumi strādāt par pedagogu nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt “persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu”. Te gan ir atkāpe: par pedagogu var kļūt, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests secinās, ka tas nekaitē izglītojamo interesēs.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pants nosaka: “Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus personas (izņemot vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot), kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.”

Problēmas ne tikai Latvijā

Sodu reģistra dati ir pieejami ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs, un ar problēmām sodītajiem var nākties saskarties, ja kādā ārvalstī gribēs strādāt, piemēram, izglītības vai finanšu jomā,

Arī tik viegli uz citu valsti nevarēs pārcelties, vismaz ārpus Šengenas zonas. ASV vēstniecības Latvijā mājaslapā rakstīts, ka uz šo valsti bez vīzas nevar doties Latvijas pilsoņi, kuri sodīti par kriminālpārkāpumiem.

Sodāmība var izvērsties par šķērsli iebraukšanai un darbam valstīs, ar kurām Latvijai nav bezvīzu režīma. Tāpēc, pirms kādreiz sodītais grasās doties uz kādu trešo valsti, viņam vēlams sazināties ar attiecīgas valsts vēstniecību vai pārstāvniecību.