“Neesmu Covid-19 tūriste!” Sieviete no Krievijas skaidro, kādēļ grasās kājām šķērsot Latvijas robežu

Nedēļas sākumā sociālajā tīklā “Twitter” parādījās ieraksts ar ekrānuzņēmumu no kādas citas publikācijas portālā “Facebook”.

“Labdien, draugi! Meklēju divus ceļabiedrus braucienam maršrutā Maskava-Terehovas robežkontroles punkts-Rīga. Braukšu ar dēlu (10 gadi). Autovadītāji ir pārbaudīti, šobrīd regulāri vadā cilvēkus (viens aizvedīs līdz robežai, robežu šķērsosim kājām (mazāk nekā 1km), tālāk no robežas līdz Rīgai – cits autovadītājs. No Maskavas izbraucam 7-8 no rīta, 17. jūlijā. Cena par vienu cilvēku – 4000 rubļu no Maskavas līdz robežai, 30 eiro no robežas līdz Rīgai. Pēc iebraukšanas Latvijā būs nepieciešams 14 dienu garumā ievērot pašizolāciju. Ja ir kādi jautājumi, rakstiet, atbildēšu,” teikts oriģinālajā “Facebook” publikācijā, kuru ievietojusi lietotāja vārdā Anna.

“Twitter” lietotājs, kurš šo aicinājumu pārpublicējis, klāt pierakstījis: “Krievi šķērso robežu – kā bēgļi”:

Māte un dēls ir Latvijas iedzīvotāji

Jauns.lv izdevās uziet un turpat feisbukā uzrunāt Annu, sievieti, kura plānojusi ar savu 10 gadus veco dēlu veikt salīdzinoši sarežģīto ceļu no Maskavas līdz Rīgai.

Viņa paskaidroja, ka nav nekāda “Covid-19 tūriste”, kura gatava jebkādā veidā iekļūt Latvijā, kamēr Krievija ir ierindota “sarkanajā sarakstā”, kurā patlaban atrodas valstis ar salīdzinoši augstu Covid-19 saslimšanas/nāves statistiku.

Viņa patiesībā esot Latvijas valstspiederīgā un te arī dzīvojot. Pēc izbrauciena uz austrumu kaimiņvalsti ceļot uz Latviju nepieciešams steidzami kārtojamu juridisku jautājumu dēļ.

“Pirmkārt, precizēšu – mēs esam Latvijas iedzīvotāji. Mums ar dēlu līdz šim ir bijušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Dēlam gan tā beidzās pandēmijas trakākajos mēnešos. Tā sanāca, ka mēs tobrīd jau bijām nonākuši Krievijā un līdz šim, ceļošanas ierobežojumu dēļ, neesam spējuši atbraukt uz Latviju, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemtu gatavu uzturēšanās atļauju. Pārsūtīt viņu pa diplomātisko pastu mums atteicās, bet teica, ka mēs varam atbraukt un saņemt to līdz 1. augustam,” savu situāciju skaidro sieviete.

Kā citādi, ja nav autovadītāja apliecības?

“Es neprotu, un man nav tiesību vadīt automašīnu. Tātad vienīgais veids ir braukt ar kādu citu. Šajā gadījumā, lai nebūtu nepieciešams kārtot vīzu šoferim, vajag divus šoferus, katru savā valstī. Ticiet man, ja Latvijas valdība atļautu mums saņemt gatavo dokumentu vēlāk, mēs būtu sagaidījuši, kad atsākas avioreisi,” piebilst Anna.

Sieviete sarakstē ar Jauns.lv norāda, ka jau 4 mēnešus nevar atgriezties mājās. Autovadītājus, kuri sarunāti ceļojuma veikšanai, ieteikusi kāda pazīstama Latvijas pilsone.

“Viņa arī tā brauca ar bērnu uz Krieviju. Privāto autotransportu jau laiž cauri,” piebilda Anna.

Gan viņa, gan arī viņas dēls esot dzimuši Rīgā. Arī vecāki dzimuši šeit un joprojām dzīvo Rīgā.

“Es neesmu pieskaitāma pie tiem “tūristiem”, kuri visādi cenšas šajos mēnešos iekļūt Latvijā, pastaigāties un atpūsties. Mums viss ir likumīgi un oficiāli. Vēstniecība ir lietas kursā – viņi ieteica mums braukt,” informē Anna.

Viņa arī sola, ka noteikti ievēros 14 dienu pašizolācijas nosacījumu un 31. jūlijā plāno saņemt uzturēšanās atļauju.

Anna neatbildēja, vai uz viņas aicinājumu jau atsaukušies meklētie ceļabiedri, taču pie sievietes oriģinālā ieraksta portālā “Facebook” ir atrodami daži visnotaļ interesanti komentāri.

Kāds vīrietis raksta, ka jau mērojis ceļu uz Latviju pirms kāda laika, “divas nedēļas nosēdējis mājās”, taču tā arī nav sagaidījis, ka kāds no vietējo, atbildīgo dienestu pārstāvjiem būtu pārbaudījis, vai viņš ievēro pašizolācijas nosacījumus.

Ieceļotājiem jāapsolās ievērot drošības noteikumus Covid-19 dēļ

Jau ziņots, ka no šā gada 10. jūnija netiek veikti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu uz valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, tāpat uz vai no šīm valstīm ir aizliegti personu un transportlīdzekļu kustība caur Eiropas Savienības (ES) ārējās robežšķērsošanas vietām, tas ir, uz Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas.

Izsmeļošāka informācija par šo atrodama arī Valsts robežsardzes mājaslapā.

Pārvietošanās aizliegums neattiecas uz Latvijas valsts piederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, kā arī ārzemniekiem, kuri šķērso Latvijas teritoriju tranzītā, lai atgrieztos savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī, kā arī ES, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valsts piederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kas pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, lai, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, atgrieztos savā mītnes zemē, tajā skaitā Latvijā.

Izņēmums attiecībā uz pārvietošanās aizliegumu ir arī transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus, pasažieri, kas tiek pārvietoti ar valsts gaisa kuģiem vai militāro transportu, ar privātajiem un biznesa gaisa kuģiem vai atpūtas kuģošanas līdzekļiem (ja ir ne vairāk par pieciem pasažieriem), jūrnieki, lai tie varētu atgriezties Latvijā vai arī nokļūt savā darba vietā uz kuģa, kā arī ārvalstu diplomāti un viņu ģimenes locekļi, kas šķērso Latvijas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai.

Pirms ierašanās Latvijā ikvienai personai, kas pēdējo 14 dienu laikā uzturējusies kādā no valstīm, uz kurām ir attiecināmie īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijā ievēros īpašus piesardzības pasākumus, tajā skaitā nodrošinās 14 dienu pašizolāciju.

Kā Latvijā uzrauga no “sarkanā saraksta” valstīm ieceļojušos?

Der zināt, ka Covid-19 izplatības dēļ, ceļošanas kontekstā “sarkanajā sarakstā” tiek iekļautas tās Eiropas Savienības (ES) un līdzīgās attiecībās esošās valstis, kuru kumulatīvie rādītāji ir saslimšana virs 25 personām uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētā informācija.

Tāpat sarkanajā sarakstā iekļautas valstis, kas nav minētas iespējamo atļauto valstu sarakstos – līdz ar to sarkanajā sarakstā ir arī Krievija un Baltkrievija.

Saskaņā ar statistiku Krievijā vēl 12. jūlijā dienā konstatēto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits bija 6615.

Kopumā valstī, kuru starptautiskā sabiedrība sākotnēji turēja aizdomās par neprecīzu Covid-19 situācijas atainojumu sniegtajā statistikā, reģistrēti ap 733 699 saslimšanas gadījumiem un 11 439 Covid-19 izraisītiem nāves gadījumiem.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte Jauns.lv informēja, ka policija joprojām turpina kontrolēt to, vai personas, kurām jāievēro pašizolācija, to dara.

“Personas, kuras iebraukušas no “nedrošām valstīm” – t.i. no tādām, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, aizpilda anketu, apņemoties ievērot 14 dienu pašizolāciju. Attiecīgi Valsts robežsardze informāciju nodod VP pēc piekritības, un policijas darbinieki veic personu kontroli – tagad vairāk pašizolācijas kontrole notiek pa telefonu, taču tiek veiktas arī klātienes pārbaudes,” atklāja VP pārstāve.

Ar anketu, kura jāaizpilda iebraucošajiem, var iepazīties šeit, norādīja Valsts robežsardzē.

Priedīte arī piebilda, ka tāpat pašizolācija obligāti jāievēro arī tām personām, kas caur smagi skarto valsti ir braukušas tranzītā, kā arī tad, ja persona ierodas no “nedrošām” valstīm, caurbraucot arī tās valstis, kur nav paaugstināts saslimstības risks.

“Jāapzinās, ka vīruss vēl joprojām nav uzveikts, tāpēc ir nopietni jāattiecas uz noteiktajiem ierobežojumiem – ierodoties no smagi skartajām valstīm, obligāti jāievēro pašizolācija, neatkarīgi no tā, vai anketa ir vai nav aizpildīta,” piebilda VP pārstāve.

Ja kāda rīcībā ir informācija par iespējamiem likumpārkāpumiem saistībā ar pašizolāciju un noteiktajiem ierobežojumiem, VP aicina iedzīvotājus par to ziņot, zvanot uz tālruni 110.