ES fondu atbalsts nodrošinās vismaz 1000 eiro atalgojumu studējošajiem doktorantūrā
No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un to līdz 2023.gada beigām finansēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu, paredz otrdien valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi un jaunais doktorantūras modelis.
Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijā, ES fondu un valsts budžeta līdzfinansējums 11,9 miljonu eiro apmērā ir nozīmīgs, lai Latvijas augstskolām paplašinātu iespējas piesaistīt jaunus studējošos, kas savu turpmāko profesionālo karjeru vēlas saistīt ar akadēmisko darbu augstskolā un zinātni.
Šī atbalsta fokusā esot arī esošie doktoranti, dodot viņiem iespēju laikus pabeigt pētījumus un aizstāvēt promocijas darbus, un tādējādi palielinot jauno zinātnieku skaitu Latvijā.
Pēc IZM sniegtās informācijas, ES fondu programmas finansiālā atbalsta mehānismu doktorantūras studiju programmu īstenošanai īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, paredzot finansējumu tām augstskolām, kurās nodrošina doktorantūras studiju programmas, kurās ir atbilstošs sniegums pētniecībā, kā arī ņemot vērā citus rezultatīvos rādītājus.
Vērtējot katras augstskolas pētniecisko sniegumu, finansējums un doktorantu granta vietu skaits ir noteikts katrai augstskolai dalījumā pa zinātņu nozarēm, uzsvēra ministrijā.
ES fondu atbalsta mehānisms doktorantūrai būs pieejams 14 Latvijas augstskolās.
Vienlaikus plānots, ka ES fondu finansiālā atbalsta mehānismu būs iespējas izmantot 341 doktorantam, aizstāvot 204 promocijas darbus un publicējot 400 starptautiski nozīmīgas publikācijas zinātniskajos žurnālos, akcentēja IZM.
Paredzēts arī, ka augstskolas varēs turpināt atbalstu ārvalstu akadēmiskā personālai piesaistei doktora studiju programmu īstenošanai.
IZM uzsvēra, ka jaunais doktorantūras modelis paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī nosakot vienotu promocijas kārtību.
Jau ziņots, ka šī gada 16.jūnijā valdībā atbalstītais konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" paredz, ka turpmāk doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kas rezultēsies ar doktora grāda iegūšanu.
IZM uzsvēra, ka līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa - pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja aizņemt līdz pat vairākiem gadiem.
Jaunā kārtība paredz, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti - doktorantūras skolās, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Ministrijā uzsvēra, ka augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošais sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti, proti, pietrūkst atbilstoši sagatavotu un pētniecībā aktīvi iesaistītu promocijas darbu vadītāju un konsultantu.
Tāpat vairākas augstskolas varēs veidot kopīgas doktorantūras skolas. Būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar to, ka uzņemšana doktorantūrā var notikt visu gadu un nebūs saistīta ar akadēmiskā gada sākumu, akcentēja IZM.
