PTAC: parādu atgūšanai nodoto lietu apmērs pērn pieaudzis par 22,9%
Pagājušajā gadā kopumā parādu atgūšanai no jauna tika nodotas 497 580 lietas par 246,617 miljonu eiro kopējo summu, kas ir par 22,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.
Savukārt parādu kopējā summa 2019.gadā ir samazinājusies par 2,56% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
2019.gadā Latvijā darbojās 33 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp trīs jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma pērn.
PTAC dati liecina, ka pērn noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 226 719 parādu lietas par kopējo summu 175,678 miljoni eiro, savukārt uz pilnvarojuma pamata tika nodotas 270 861 parādu lietas par kopējo summu 70,939 miljoni eiro.
PTAC secinājis, ka pērn tāpat kā 2018.gadā parādu atgūšanai visvairāk lietas tika nodotas no nebanku sektora, proti 31,96% jeb 159 010 lietas par kopējo summu 108,168 miljoni eiro. Tam seko elektroniskie sakaru pakalpojumu sniedzēji (telekomunikācijas, internets) ar 23,4% jeb 116 439 lietām par kopējo summu 26,817 miljoni eiro un autostāvvietu pakalpojumi ar 20,96% jeb 104 302 lietām par kopējo summu 2,537 miljoni eiro.
Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu krasi pieaudzis parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits autostāvvietu pakalpojumu jomā par 2,6 reizes un nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu nozarē par 99,25%.
PTAC norāda, ka ārpustiesas atgūšanai nodoto lietu skaita ievērojams pieaugums autostāvvietu pakalpojumu jomā un nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu nozarē ir būtisks signāls, ka iepriekšminētajās nozarēs ir jāaktualizē normatīvā regulējuma jautājumi vai arī komersantiem jāmaina sava uzvedība, lai pilnveidotu šo uzņēmējdarbību vidi un aizsargātu patērētāju intereses.
Ārpustiesas patērētāju parādu piedziņā kopumā pērn redzētas līdzīgas un stabilas tendences, kādas tās bija 2018.gadā - visvairāk piedziņas tiek veiktas par laikus neatmaksātiem patērētāju kredītiem un elektroniskajiem pakalpojumiem, taču nav būtisku pieaugumu ne parādu summās, ne lietu skaitā. Pagājušajam gadam raksturīgas daudzās parādu piedziņas lietas autostāvvietu un īpašumu uzturēšanas jomā, kas varētu būt saistāms ar strīdus situācijām par parādu un to pamatotību, kā arī normatīvo aktu nepilnību dēļ šajās jomās.
Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem pilnībā atgūto parāda lietu skaits par apmēram diviem procentpunktiem krities, sasniedzot 9,97% no kopējā lietu skaita. Savukārt, daļēji atgūto parādu skaits 2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gada datiem ir pieaudzis par apmēram diviem procentpunktiem, sasniedzot 13,11%.
Vienlaikus neatgūto parāda lietu skaits saglabājis iepriekšējo gadu tendenci un sasniedz 77% atzīmi, un pārskata gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu gandrīz nav mainījies. Taču pērn pieauga no jauna atgūšanai nodoto lietu skaits - 2019.gada 31.decembrī kopējais parādu portfelis sastādīja 1,375 miljardu eiro, kas ir par 7,46% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Galvenās pozīcija, analizējot kopējo parādu portfeli dalījumā pa nozarēm, kuras nodod savu klientu parādu
lietas atgūšanai pakalpojuma sniedzējiem, pēc summas apmēra veido kredītiestādes un nebanku sektors, kam seko elektroniskie sakari. Pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš parādu summas apmēra procentuālais pieaugums kopējā parādu portfelī bijis no nebanku kreditētāju nodotajiem parādiem, bet samazinājies - kredītdiestādēm.
Kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 393 576 parādu lietas, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. No tām 35,79% ir nebanku nozarē, 20,17% par interneta un telekomunikācijas pakalpojumiem, 14,6% par autostāvvietu pakalpojumiem, 10,37% kredītiestāžu nozarē un 10,28% jeb 143 222 lietas citu preču un pakalpojumu jomā.
