Plāno gatavot regulējumu par ārvalstu dienesta kuģu uzturēšanos Latvijas ūdeņos

Arī Latvijas valsts robežas likumā par ārējās robežas šķērsošanas nosacījumiem kuģošanas līdzekļiem nav ietvertas norādes par ārvalstu dienesta kuģu ienākšanu.

Aizsardzības ministrija norāda, ka valsts dienesta kuģi, tāpat kā karakuģi, realizē valsts politiku un tiem, atbilstoši ANO Jūras tiesību konvencijai, ir līdzvērtīgs statuss, atrodoties citas valsts teritorijā, tādējādi būtu nepieciešams noteikt arī līdzvērtīgu kārtību.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ministrijai ir bažas, ka šo regulējuma nepilnību var izmantot kaitnieciskiem mērķim, jo ārpus ES un NATO esošu valsts dienestu kuģiem nav noteiktas konkrētas prasības, kas tiem jāievēro, ienākot Latvijas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās. Turklāt tiem ir imunitāte pret pārbaudēm.

Arī valsts drošības iestāžu skatījumā, valsts dienestu kuģiem, ienākot no ārvalstīm, kas nav ES un NATO sastāvā, būtu nepieciešams veikt kuģu pārbaudi, jo arī šāda veida kuģus ir iespējams izmantot izlūkošanas datu vākšanai un citām aktivitātēm, kas var radīt potenciālu risku Latvijas drošības interesēm.

Ņemot vērā minēto, Aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts robežas likumā iekļāvusi punktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ārvalstu valsts dienesta kuģi, ienāk un uzturas Latvijas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām.

Tāpat likumā noteikta valsts dienesta kuģa definīcija. Tas ir kuģis, kura īpašnieks vai izmantotājs ir ārvalsts un kuru izmanto nekomerciālu valsts dienesta uzdevumu veikšanai.

Likuma grozījumi vēl būs jāskata valdībā un jāapstiprina Saeimai.