Kā pierādīt, ka advokāts melo?
"Tiesas prāvās pretējā puse bieži apgalvo, ka otras puses pārstāvji, tostarp advokāti, melo, bet taisnība jāmeklē tiesai. Bet, ja advokāts klaji melo un ne tikai tiesas zālē, bet arī publiskajā telpā, piemēram, presē, kāda ir viņa atbildība?" Žurnālam "Likums un Taisnība" vaicā lasītāja Elita.
Atbild Guna Kaminska, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, zvērināta advokāte:
Ja advokāts ir lietas dalībnieks (pārstāvis/aizstāvis), tad advokāta pozīciju nosaka klienta pozīcija un advokāta rīcībā esošā informācija saistībā ar klienta, bet ne advokāta lietu. Ikvienam advokātam ir tiesības paļauties, ka klients savu likumīgo interešu aizstāvībai savam pārstāvim/aizstāvim ir sniedzis patiesu informāciju.
Šeit jāatceras, ka domstarpību gadījumā (un par to liecina tiesvedība) katra puse (ne advokāts) aizstāv savas subjektīvās tiesības un savu subjektīvo uztveri par konkrētās lietas apstākļiem un faktiem, kas pierāda/atspēko otras puses argumentus.
Norādāms, ka nolēmumu lietā pieņem tiesa, izvērtējot katras puses iesniegtos pierādījumus un juridiskos apsvērumus. Tātad – tam lietas dalībniekam, kurš uzskata, ka otra puse (ne advokāts) sniedz nepatiesu informāciju, jāiesniedz tiesai likumā noteiktā kārtībā savi pierādījumi. Pienākums tos vērtēt ir tiesai. Kriminālprocesā būtisks advokāta darbības princips ir nevainīguma prezumpcija.
Attiecībā uz publisko telpu arī ir jānošķir advokāts no klienta. Ja personas ieskatā izplatītas godu un cieņu aizskarošas ziņas/celta neslava, tā var vērsties tiesībaizsardzības iestādē. Lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, ja celta neslava (Krimināllikuma 157. pants), pieņems Valsts policijas amatpersona. Jautājums par goda un cieņas aizskārumu risināms tiesā.
