Zemes pirkšana - lauksaimnieku biežāk minētais iemesls aizdevuma saņemšanai
Pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes, īpaši sezonas laikā, turpina pieaugt, liecina finanšu partnera zemnieku saimniecībām Lande.lv apkopotie dati par lauksaimniekiem izsniegtajiem aizdevumiem. Visbiežāk kā naudas aizņemšanās mērķis norādīta tieši lauksaimniecības zemes iegāde.
Uzņēmums apliecina, ka zemnieki visbiežāk aizņēmušies tieši lauksaimniecības zemes iegādei, saņemot aizdevumu pret zemes ķīlu, piemēram, 2020.gadā tie bija gandrīz 360 000 EUR.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 25% lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek nomāta, un brīvu zemes platību tirgū paliek arvien mazāk, kas savukārt veido sīvu konkurenci starp zemes pircējiem. Tāpēc aizņemoties, zemnieki visaugstāk novērtē tieši operativitāti finanšu darījumos, ja jāveic steidzams pirkums.
Piemēram, Ainārs Zeidmanis, bioloģiskās lauksaimniecības "Madaras dārzs" īpašnieks no Limbažu puses, aizņēmies aptuveni 20 000 EUR lauksaimniecības zemes iegādei. Viņaprāt ir svarīgi pieņemt operatīvus lēmumus par naudas izsniegšanu, jo steidzamos zemes iegādes jautājumos neviens pārdevējs negaidīs pusgadu, kamēr banka pēc vairākiem mēnešiem pieņems lēmumu par labu pircējam.
Ja lauksaimnieka brīvie līdzekļi ir ieguldīti ražošanā un citos darbos, tad reti kuram tie uzreiz pieejami lielākiem pirkumiem - kā zemes iegādei. A. Zeidmanis arī uzsver, ka neplānotām lietām papildus līdzekļi X stundā vienmēr ir vajadzīgi.
"Apgrozāmie līdzekļi sezonā ir ļoti svarīgi, piemēram, ja rodas neplānoti lauksaimniecības tehnikas remonti. Ja visu var operatīvi sakārtot un rudenī kredītu atdot, tad viss kārtībā. Savukārt, ja bankas dod atbildi tikai augustā, kad zemnieks jau ir pie kulšanas sliekšņa, tad tam vairs nav jēgas," pauž A. Zeidmanis.
Aptuveni 10 000 EUR lauksaimniecības zemes iegādei aizņēmies arī Gundars Strauts, saimnieciskās darbības veicējs no Kuldīgas novada. Viņš uzskata, - jo lielāka zemes platība, jo vieglāk dzīvot. "Mans uzskats ir tāds, ka kredītu var ņemt tikai tādām lietām, kas rīt būs dārgākas. Un tāda ir zeme. Nekam citam kredītu neņēmu. Ja nevarēs atdot kredītu, tad zemi varēšu pārdot kaut vai nedēļas laikā, jo zeme ir likvīds. Brīvi resursi reti kuram ir, tāpēc investēju lietā, kas veido naudu," pauž G. Strauts.
Māris Jansons, mājsaimniecības "Drosmes" īpašnieks no Cīravas, dēvē sevi par lauksaimnieku jau 20 gadus, taču, ņemot vērā lauksaimniecības cikliskumu, papildus strādā vēl citos darbos. Savukārt, lai varētu saimniecību attīstīt, dažkārt bez naudas aizņēmuma neiztikt, tāpēc aizņēmies 10 000 EUR minētajam mērķim.
"Katrā nozarē ir svarīgi, lai būtu vairāk ienākumi un mazāk izdevumi. Bet man - cik ienākumi, tik izdevumi. Šobrīd viss apstājies. Pavasarī sāc ko audzēt, raža un ienākumi būs tikai rudenī. Arī cūku mātei piedzimst mazs sivēns, kamēr tas pieaug, gads riņķī. Tas pats govij - līdz tele pieaug un sāk dot pienu, laiks paiet. Gribas attīstīt saimniecību jau tagad, taču no vairāku gadu dažādu fondu projektu saistībām atturos," savu nostāju skaidro M. Jansons.
