Ziemeļamerikas latviešu centri piedzīvo finansiālu krahu: pārdod Čikāgas namu, Toronto centrs nīkuļo
Kādreiz rosīgie Ziemeļamerikas latviešu centri viens pēc otra piedzīvo finansiālas problēmas, jo gan mūsu tautiešu skaits ASV un Kanādā iet mazumā, gan arī “jaunie latvieši” vairs nevēlas pulcēties uz latviskiem sarīkojumiem tik kuplā skaitā kā senāk. Tā tikko pārdots Čikāgas latviešu nams, kurā pirms 59 gadiem pirmizrādi piedzīvoja leģendārās grupas “Čikāgas piecīši” pirmais koncertuzvedums, bet Toronta latviešu centrs Kanādā nīkuļo un nes zaudējumus.
Toronto latviešu centra zaudējumi jau vairākos simtos tūkstošu
Kanādas latviešu laikrakstā “Latvija Amerikā” Toronto Latviešu centra valde ziņo, ka centrs gadu no gada zaudē naudu un tāpēc tas līdz minimumam samazinājis savas aktivitātes. Centra zaudējumi sasniedz desmitiem tūkstošu dolāru, un tos var nomaksāt tikai pateicoties iepriekšējo gadu uzkrājumam. Centra valde tautiešiem vēsta:
“Līdzšinējais Centra vadības modelis jau nedarbojās kādu laiku izmaksu pieauguma dēļ, īpaši pēc minimālās algas paaugstināšanas, novecojušām telpām, Toronto latviešu kopienas samazināšanās un citu iemeslu dēļ. Pēdējo trīs gadu finansiālais pārskats rāda, ka izdevumi aug pārāk strauji salīdzinot ar ienākumiem. Latviešu Centrs zaudējis ienākumus vismaz kopš 2016. gada, un šie zaudējumi pieaug: 2017. gadā – 88 000 dolāri, 2018. gadā – 107 000 dolāri, 2019. gadā – 295 000 dolāri.
Mēs samazinām fiksētās izmaksas, cik vien tas iespējams. Valde likvidē pakalpojumus, kas radīja zaudējumus, īpaši ēdināšanas uzņēmumu “The Birches” (latviski – “Bērzi”). “The Birches” devums kopējos ienākumos ir bijis minimāls, savukārt 2019. gadā tā zaudējumi bijuši gandrīz 100 000 dolāru.
Diemžēl Covid-19 ir sagrāvis mūsu plānus, jo īslaicīgi esam zaudējuši trīs īres ienākumu avotus un Centrs ir slēgts visiem, izņemot “Northern Birch” kredītsabiedrību”.
Centra valdes vīzija nav mainījusies no tās, kas jau bija formulēta pirms 40 gadiem – dzīva vide dzīvai tautai. Tomēr Kanādas latviešu sabiedrībā aizvien biežāk tiek izteiktas bažas par kādreiz viena no rosīgākā Ziemeļamerikas latviešu centra nākotni.
Pēc 60 gadiem no Čikāgas tautiešu nama noņem Latvijas karogu
Kādreizējais “Čikāgas piecīšu” dalībnieks un Čikāgas Latviešu biedrības priekšsēdis Armands Birkens Austrālijā iznākošajā latviešu diasporas laikrakstā “Latvietis” raksta, ka jauno amerikāņu mākslinieku apvienībai savas mākslas un kultūras centra ierīkošanai pārdots Čikāgas Latviešu nams:
“ Mūsu biedrības nams, kurā mājojām kopš 1959. gada, ir pārdots. Esam mēģinājuši namu pārdot vairākus gadus, bet nebija izdevies. Ar katru gadu gan kļuva arvien skaidrāks, ka 100 gadus vecais nams vairs neatbilst sabiedrības prasībām, un ka ir tomēr jāšķiras no šīs ēkas.
Šis nams uzticīgi kalpoja latviešiem daudzus gadus. Tas reiz bija "de facto" latviešu centrs Čikāgā. Tajā mājoja skauti, gaidas, “Daugavas Vanagi”, korporācijas, “Čikāgas Ziņu” redakcija, Pensionāru biedrība, un vēl citas grupas un organizācijas. Beigās neviena pati organizācija vairs nemājoja namā.
Nav iespējams saskaitīt, cik sarīkojumi namā bijuši. Mākslinieki no visas pasaules tur uzstājušies, ieskaitot Raimondu Paulu, Uldi Stabulnieku, Latvijas “Trīs tenorus”, “Pērkonu”, Edgaru Liepiņu, Andri Daņiļenko, Normundu Rutuli, operas solisti un aktieri no vairākiem Latvijas vadošajiem teātriem. Visus nevaru uzskaitīt. Pirmā “Čikāgas piecīšu” izrāde bija šajā namā 1961. gadā. Neskaitāmas viesības ir bijušas namā – kāzas, balles, kongresi, piemiņas brīži, dzimšanas dienas, iesvētības un tā tālāk. Sarīkojumu tagad ir daudz mazāk nekā agrāk. Peļņa no latviešu sarīkojumiem kļuvusi par minimālu ienākuma avotu. Pelnījām naudu, izīrējot mūsu telpas cittautiešiem, pārsvarā – ballēm.
Ir tie, kuri saka, ka pārdodot namu, mēs izputēsim. Reāli ir tieši otrādāk. Mēģinot uzturēt vecu, trīsstāvīgu ēku, uz kuru retais grib nākt, ir recepte nāvei. Biedrība apsvērs uzmanīgi nākamos soļus. Vai meklēt mazāku, jaunāku vienstāvīgu ēku ar autostāvvietu, vai saiet kopā ar kādu citu organizāciju”.
