foto: LETA
Stukāns par Latvijas tiesu un ECT lēmumiem: es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas. Tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks...
Juris Stukāns.
Politika
2020. gada 4. jūnijs, 06:16

Stukāns par Latvijas tiesu un ECT lēmumiem: es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas. Tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks...

Jauns.lv

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem tieslietu jomā ir jaunā ģenerālprokurora apstiprināšana. Publiski izskanējuši vairāki pretendenti, tostarp, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jauns.lv uzmanību pievērsuši ģenerālprokurora kandidāta tiesneša Jura Stukāna izteikumi Tieslietu ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniecības pērn rīkotajā paneļdiskusijā "Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā". Paneļdiskusijā Stukāns  pārstāvēja Latvijas tiesu sistēmu un pauda viedokli par Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) spiedumu ietekmi uz tiesvedības gaitu Latvijā, norādot paneļdiskusijas dalībniekiem un ASV kolēģiem, ka Latvijas “problēma” tiesvedības procesos ir ECT spriedumi. Proti, Latvijas tiesām ir saistoši ECT spriedumi, kuri tiesai ir jāņem vērā pieņemot lēmumus un tiesu spriedumus.

Diskusijai par šo aspektu turpinoties, Stukāns  paneļdiskusijas dalībniekiem, tostarp, ASV tiesu sistēmas pārstāvjiem, izklāstīja arī  savu attieksmi attiecībā uz ECT judikatūras ievērošanu Latvijā, faktiski apliecinot, ka Latvijā tiek pieņemti iespējams pat apzināti tiesas spriedumi, kas ir pretēji ECT tiesu judikatūrai un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Tas savukārt ļauj izdarīt secinājumus, ka Stukāns kā augsta Latvijas tiesu sistēmas amatpersona, kura tagad kandidē uz ģenerālprokurora amatu, ir tiesiskuma garants Latvijā, publiski ir apliecinājusi, ka Latvijā tiesai ir pieļaujams izdot iespējams pat apzinātus tiesu spriedumus, kuros tiek pārkāpta Latvijai sasitošā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Stukāna argumentācija ir pavisam vienkārša: lai arī tiek pārkāptas personas cilvēktiesības,  ECT par konstatētajiem pārkāpumiem pielemj salīdzinoši mazus sodus, kurus Latvija, tostarp, nodokļu maksātāji var atļauties samaksāt, tāpēc Latvijas tiesai ir pieļaujams pieņemt lēmumus neievērojot personas cilvēktiesības. 

Lai gūtu plašāku ieskatu Stukāna paustajam, citējam publiski pieejamās diskusijas fragmentu:

Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums ECT skaidri un gaiši pateica kādā veidā šie [operatīvo darbību – red.] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms, līdz ar to daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no ECT judikatūras aspekta. Par to pašu aizstāvi, mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur ECT norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu.. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir. Uz tas atkal, likums atļauj, to var darīt bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc, es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājāmies tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena: nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu. Vēlreiz: 5 dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies” 

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Diskusijas turpinājumā tās moderatore Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidente, atbildot uz Stukāna pausto, jautā: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts ir ECT, bet varbūt uzreiz tāds jautājums: Ja tas ir tas bubulis, kas draud? respektīvi, kas notiks? būs rokas dzelži? būs cietums?”

Stukāns sniedz sekojošu atbildi: “Nē, nē, nē, rokas dzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti kā saka labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas: tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņa tiesības, ko konstatē ECT, bet tās kompensācijas nav tik lielas. Bet vienalga tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. ECT tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma un tad cilvēks nosēdēja 7 gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau 7 gadus nosēdēja”.

Apzinoties, ka tik augsta Latvijas tiesu sistēmas amatpersona starptautiska līmeņa diskusijā publiski ir paudusi faktiski satraucošu un Latvijas tiesas sistēmas diskreditējošu informāciju, Jauns.lv vērsās pie Latvijas interešu pilnvarotās pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces. Uz Jauns.lv jautājumiem Līce atbildēja izvairīgi, norādot, ka “ECT personu sūdzības nevērtē abstrakti. Lai noskaidrotu, vai ir pieļauts personas tiesību pārkāpums, ECT izskata konkrētās lietas faktus saistībā ar tās judikatūrā nostiprinātajiem principiem par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas interpretāciju. Tāpat jāuzsver, ka ECT sūdzību var izskatīt tikai tad, ja persona ir izmantojusi visas iespējas savas tiesības aizsargāt nacionālā līmenī.” Līdz ar ko Līce nevar komentēt Stukāna viedokli, jo “šis viedoklis nav saistīts ar ECT izskatāmu lietu “.

Tāpat Jauns.lv ir vērsies ar jautājumiem pie Tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kurš jau vairākas nedēļas un līdz raksta publicēšanai nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt žurnālistam uz jautājumiem par Stukāna publiskajiem izteikumiem. Ņemot vērā, ka Bordāna vadītā un  pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija ir iestājusies par bezkompromisa tiesiskumu Latvijā, Jauns.lv tomēr aicina Bordānu Latvijas sabiedrībai publiski paust viedokli, cik ētiski un tiesneša cienīgi ir bijuši Stukāna izteikumi, vai Stukāna izteikumi garantē sabiedrībai ticību taisnīgas tiesas iznākumam Latvijā, vai Bordāns pievienojas Stukāna viedoklim, ka Latvijā tiesa drīkst pieņemt lēmumus pretēji ECT judikatūrai, vai Stukāna izteikumi nekaitēs Latvijas pozīcijai un aizstāvībai turpmākajās sūdzībās ECT pret Latviju, vai Bordāna ieskatā ir pieļaujams, ka viena no vadošajām Latvijas tiesu sistēmas personām pauž uz likuma pārkāpumu mudinošu viedokli ASV oficiālajiem pārstāvjiem un Stukāna izteikumi ietekmē Latvijas kā valsts tēlu.