Ansis par nobraukto sievu un meitiņu kompensācijā saņem 300 eiro. Kāpēc tik maz?
Pērnvasar uz Čaka ielas pie Ērgļu ielas trolejbuss sabrauca māti un viņas četrgadīgo meitiņu. Bojāgājušo vīrs un tēvs kompensācijā saņēma prātam neaptveramu, cinisku kompensāciju – 300 eiro. Decembrī sāksies tiesas process, kura varētu nolemt cietušajiem izmaksāt daudzkārt lielāku kompensāciju.
Sabiedrība
2015. gada 20. oktobris, 07:04

Ansis par nobraukto sievu un meitiņu kompensācijā saņem 300 eiro. Kāpēc tik maz?

Jauns.lv

Pagājušā gada maijā trolejbuss uz gājēju pārejas Čaka ielā sabrauca Anša Priedes sievu un viņa četrgadīgo meitiņu. Kā morālo kompensāciju Ansis saņēmis vien 300 eiro, 150 eiro par katru dzīvību. Ansis gan pieprasījis maksimālo kompensācijas summu – piecus miljonus eiro.

Tik ciniska vienas dzīvības cenas novērtējums 150 eiro apmērā šokējis gan Ansi, gan arī sabiedrību.

Piecu miljonu vietā – 300 eiro

Kā, iespējams, ka par grašiem novērtēta cilvēka dzīvība, kaut gan likumdošana paredz, ka maksimālā kompensācijas summa var sasniegt piecus miljonus eiro? Apdrošinātāji atsaucas uz tobrīd vēl spēkā esošajiem valdības noteikumiem, kas paredzēja kompensācijā par bojāgājušo maksimāli kompensācijā izmaksāt līdz 150 eiro. Un piebilst, ka viņi nedrīkstēja šos noteikumus neievērot un izmaksāt vairāk.

Tagad tiesas kompetencē būs lemt, vai Ansim Priedem apdrošinātāji vai „Rīgas satiksme” varētu izmaksāt vairāk. Pirmā tiesas sēde paredzēta decembrī. Kaut arī cilvēka dzīvību naudā nevar aprēķināt, 300 eiro izmaksa uzskatāma par klaju ņirgāšanos.

Jāpiebilst, ka ne māte, ne viņas meita nebija pārkāpušas satiksmes noteikumus. Viņas Čaka ielu pie Ērgļu ielas šķērsoja pie zaļās gaismas, kad viņām virsū pēkšņi uztriecās 18. maršruta trolejbuss. „Rīgas satiksme” gan trolejbusa vadītāju nevaino – šajā ielas posmā esot bijis jābūt „zaļajam vilnim” un tā ceļu nevajadzēja aizšķērsot luksoforā degošā sarkanā gaisma. „Rīgas satiksme” arī atsaucas uz nevainības prezumpciju – kamēr tiesa trolejbusa vadītāju nav atzinusi par vainīgu, viņu nedrīkst vainot.

Apdrošinātāji aizbildinās ar valdības noteikumiem

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka 2014. gada 26. maijā jauno sievieti ar bērnu nāvējoši uz gājēju pārejas Čaka ielā sabrauca trolejbuss, kad tā vadītāja krustojumu pārbrauca pie sarkanās gaismas. Obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) paredz, ka atlīdzību izmaksā arī ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem (arī viņu nāves gadījumā, piemēram, sedzot apbedīšanas izdevumus, vienreizēju maksājumu par nemateriālajiem zaudējumiem u.c.). Maksimālā summa – pieci miljoni eiro, ko arī pieprasījis Ansis Priede.

Pēc traģēdijas bez ģimenes vienā mirklī palikušais laulātais un bērna tēvs vērsās pie „Rīgas satiksmes” apdrošinātāja „Gjensidige Baltic”. Tomēr apdrošinātāju izmaksātā kompensācija tālu pārsniegusi cinisma robežu. Tikmēr kompensācijas izmaksātāji aizbildinās, ka šādu maksimālo summu paredzēja tobrīd spēkā esošie valdības noteikumi, kurus nedrīkstēja neievērot.

Apdrošinātāju pārstāve Kristīne Cimziete skaidroja, ka neuzskata 150 eiro par samērīgu kompensāciju par zaudētu ģimeni, bet „tā nav viņu, apdrošinātāju, atbildība”.

Apdrošinātāju birojs: „Šī prakse un pieredze ir jārespektē”

Arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sabiedrisko attiecību konsultants Gints Lazdiņš Kasjauns.lv norāda, ka apdrošinātājs bojāgājušo tuviniekiem izmaksājis summu, ko paredzēja tā brīža spēkā esošie normatīvie akti. Cilvēcīgi gan tā ir atzīstama par nepamatoti zemu.

„Konkrētajā situācijā bojā gājušo tuvinieki vēlas saņemt piecus miljonus eiro, atsaucoties uz pērn 2014. gada decembrī pieņemto Satiksmes tiesas spriedumu lietā par Ministru kabineta noteikumu Nr. 331, tikmēr apdrošinātāji uzsver – gan šajā, gan ikvienā citā gadījumā jāievēro konkrētajā ceļu satiksmes negadījuma brīdī spēkā esošie normatīvie akti, kas noteica apdrošināšanas līguma pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā atlīdzības izmaksas apmēru,” teic Lazdiņš.

„Neapšaubot notikušās traģēdijas smagumu, kā arī respektējot sāpes un ciešanas, ko šī traģēdija ir nodarījusi bojāgājušo tuviniekiem, jāatceras, ka jebkura fiziska vai juridiska persona tiesiskā valstī šodien dzīvo pēc likumiem, kādi ir spēkā šajā konkrētajā brīdī, nevis pagātnē vai nākotnē. Paļaujoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Ministru kabineta noteikumiem, apdrošinātāji 2014. gadā slēdza apdrošināšanas līgumus, kuros maksas apmērs par apdrošināšanas polisi klientiem tika noteikts, ņemot vērā tobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu. Pieļaujot novirzi no šiem noteikumiem, apdrošinātāji apdraud citu apdrošināto intereses saņemt atbilstošas kompensācijas,” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

„Lai arī ir ļoti grūti naudā izmērīt tuvinieku ciešanu apmēru, tomēr apdrošinātājiem vai tiesai tas ir un būs jādara. Turklāt Latvijas tiesa jau vairākkārtīgi ir vērtējusi šo atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru un pat ir publicējusi divus prakses apkopojumus par šo jautājumu, kur atlīdzības maksimālais apmērs nepārsniedz pāris desmitus tūkstošu eiro. Šobrīd likumā noteiktās maksimālās apdrošinātāja atlīdzības limits ir pieci miljoni eiro attiecībā uz vienu ceļu satiksmes negadījumu. Vēlreiz jāakcentē, ka tā ir atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai noteikta Latvijas tiesību aktos paredzēta maksimālā atlīdzības summa un nevar tikt piemērota kā vienots atlīdzības lielums visos gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījuma rezultātā personai ir radīts kaitējums. Katrs no gadījumiem ir individuāls, piemēram, negadījumā var ciest pat vairākas personas, savukārt atlīdzībai ir jānodrošina visi izdevumi, kas saistīti ar cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju, nesaņemtajiem ienākumiem, ikdienas speciālo aprūpi pat vairāku gadu garumā, kādēļ katrā no tiem ir jāpiemēro negadījuma apstākļiem un nodarītajam kaitējumam atbilstoša atlīdzība. Šī prakse un pieredze ir jārespektē, un šādi to piemēro arī citās ES valstīs, aprēķinot zaudējumus un nosakot izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un viņu tuviniekiem,” stāsta Stengrevics.

Tāpat konkrētajā nelaimes gadījumā jāņem vērā arī apstāklis, ka tiesa vēl joprojām nav izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un noteikusi vainīgo, kas kļūtu par tiesisku pamatu personas civiltiesiskai atbildībai. Publiski izskanējušie izteikumi, kas atrauti analizēti ārpus kriminālprocesa kopējo pierādījumu loka, par trolejbusa vadītājas vainu, ko nav noteikusi tiesa, pārkāpj nevainīguma prezumpciju, uzsver LTAB.

„Rīgas satiksme” gaidīs tiesas lēmumu

To, ka tiesa nav vēl noteikusi, kas īsti ir vainīgs, akcentē arī „Rīgas satiksmes” runasvīrs Viktors Zaķis. „Trolejbusa vadītāja vēl nav atzīta par vainīgu. Negribu teikt, ka viņu aizstāvam, bet ir vajadzīgs kaut kāds tiesas spriedums. Esam sajutuši atbildību un arī cietušajam piedāvājuši atbalstu, bet šajā gadījumā runājam par likumu. Un mēs šo likumu nevaram iespaidot, tas ir Saeimas un valdības kompetencē. Tagad šo lietu izskata tiesa,” Kasjauns.lv teica Zaķis.

Kompensācija par bojāgājušo 150 eiro (TV3 „Nekā personīga”)


Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis