Lauku viensētās sāk aptrūkties ūdens. Akās kritiski zems ūdens līmenis
Vairākās lauku viensētu akās sāk aptrūkties ūdens. Aiz slāpēm gan vēl neviens nav nomiris, bet strauju ūdens līmeņa celšanos neviens tuvākajās dienās arī nesola. Laukos jau kopš jūnija novērojams, ja tā varētu teikt, ūdens bads.
Ar ūdens trūkumu vai taupīšanu jāsaskaras tiem lauku viensētu iemītniekiem, kuru akas ir izraktas salīdzinoši seklas. Ūdens trūkumu gan neizjūt pilsētu iedzīvotāji un lielo saimniecību īpašnieki, kuriem ūdens nāk no dziļurbumiem. Šāds ūdens bads Latvijas apstākļos gan nav nekas īpašs – apmēram reizi desmitgadē ir kāds sausāks gads, kad ūdens līmenis akās krītas. Un tieši tagad ir šāds mazūdens periods.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Ilze Rudlapa Kasjauns.lv teica, ka jau no jūnija varam runāt par to, ka Latvijā iestājies mazūdens periods. „Tā kā pavasarī nebija sniega un sniega kušanas, tad tagad arī gruntsūdeņu līmenis ir zems. Upes barojas no gruntsūdeņiem, bet gruntsūdeņi no nokrišņiem. Tā kā nav nokrišņu, zems ir arī ūdens līmenis. No septembra praktiski nav nokrišņu, un tuvākajās dienās tādi arī nav gaidāmi. Tas nozīmē, ka ūdens līmenis necelsies, iespējams, pat pazemināsies. Tie nokrišņi, kas būs, nebūs pietiekoši, lai ūdens līmenis strauji paaugstinātos. Kā būs ar nokrišņiem šoziem, gan vēl nevaru pateikt”.
Te jāpiebilst, ka oktobra pirmajā pusē bija ļoti maz nokrišņu – tikai viens procents no mēneša normas. Domājams, ka šis mēnesis varētu kļūt par sausāko oktobri Latvijas vēsturē.
Ja jūsu akā ūdens ir izsīcis, un esat palicis bez veldzes, jāvēršas pēc palīdzības pašvaldībā, kurai tad arī jālemj, kā jums palīdzēt. Kasjauns.lv aptaujātajās pašvaldībās teica, ka līdz šim pie tām vēl nav vērsies neviens bez ūdens palicis iedzīvotājs. Tie, kuri palikuši bez ūdens, paši mēģina tikt galā ar problēmu. Kā noprotams, tādu sausumu skarto cilvēku nav sevišķi daudz.
Juris Vītols no Ķoniņciema Kasjauns.lv teica: „Šobrīd ūdens akās ir ievērojami zemāks nekā citos gados, bet nav jau tik traki, ka tā vispār nav. Trūkt jau netrūkst, bet ar ūdeni ballēties gan nevaru. Kaimiņam pat varu iedot, ja viņam uznāk kāds lielais slāponis. Bet tādu problēmu mūsu pusē nav. Man akā ir seši grodi, ar ūdeni ir tikai pusotrs. Slapjākos gados gan ūdens ir daudz vairāk”.
Durbes novada izpilddirektors Vilnis Kārkļiņš Kasjauns.lv teica, ka vispār nav dzirdējis, ka viņa pusē kādam būtu problēmas ar ūdeni. Arī Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa Kasjauns.lv teica, ka viņai neviens nav sūkstījies par slāpēm. „Nekas tāds nav novērots. Ja kāds aku ir sekli izracis, tad gan varētu būt, ka sāk aptrūkties ūdens. Bet jādomā taču, ko dara (šai gadījumā, cik seklu vai dziļu rok aku)…,” sacīja Putniņa.
Savukārt Tērvetes novada izpilddirektors Māris Berlands Kasjauns.lv pastāstīja: „Esmu dzirdējis, ka mūsu viensētniekiem tā varētu būt problēma, ka viņu akās ie zems ūdens līmenis. Bet neviens no viņiem pēc palīdzības pašvaldībā nav vērsies. Ja kādam akā nebūs ūdens, pašvaldībai jāpalīdz. Novadam jau nav savas cisternas vai ūdens vedamās mašīnas, bet mēs varam vērsies pēc palīdzības pie uzņēmējiem, kas tad nu pievedīs ūdeni un tie lies vai nu akās vai kādas cisternās”.
