foto: Shutterstock
Kā rīkoties? Īres līgums vēl uz 90 gadiem, bet jaunais īpašnieks sirmgalvi grib izlikt no dzīvokļa
Īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas drīkst izbeigt tikai sešos gadījumos.
Sabiedrība
2020. gada 12. maijs, 04:38

Kā rīkoties? Īres līgums vēl uz 90 gadiem, bet jaunais īpašnieks sirmgalvi grib izlikt no dzīvokļa

Sniedze Smilga

"Likums un Taisnība"

"Mana vīramāte un vīratēvs 2003. gadā ar mājas īpašnieku noslēdza īres līgumu uz 99 gadiem. Samaksāja krietnu summu, faktiski tā bija īres tiesību pirkšana. Taču šī summa nekādos dokumentos neparādās. Pēc vīratēva nāves namīpašnieks gribēja vīramāti izlikt, nācās tiesāties. Kad atgādinājām par lielo naudas summu un pajautājām, vai no tās samaksāti nodokļi, namīpašnieks pārslēdza līgumu uz vīramātes vārda līdz 2110. gada 1. janvārim. Nesen mājai ir parādījies jauns īpašnieks, kurš grib vīramāti izlikt no dzīvokļa, aizbildinoties, ka dzīvoklī jāveic remonts. Advokāts teica, ka izlikt drīkst tikai tiesas ceļā. Vīramātei ir 88 gadi. Kā pareizi rīkoties, lai vecā kundze nepaliktu bez jumta virs galvas?" žurnālam "Likums un Taisnība" padomu vaicā rīdziniece Sandra.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Pēdējos gados namīpašnieks īres maksu saņēma ar pasta pārvedumu, jo bija slēdzis savu bankas kontu. Mājā ir 16 dzīvokļi, katram ir sava zemesgrāmata. 2019. gada augustā namīpašnieks ieradās kopā ar svešu vīrieti un mutiski iepazīstināja ar viņu kā ar mājas jauno saimnieku.

Prasa naudu uz rokas

Pirmajā nedēļā jaunais īpašnieks uzturēja draudzīgas attiecības, stāstīja, ka būs jauns īres līgums, bet īres maksu vēlējās saņemt uz rokas. Seniore palūdza uzrādīt zemesgrāmatas apliecības kopiju. “Man tādas nav!” atbildējis jaunais saimnieks un iedeva lapiņu ar savu uzvārdu, tālruņa numuru un e-pasta adresi. “Ko ar to darīt?” jautāja kundze. “Visi zina, ko darīt,” atbildējis saimnieks.

Un tad nāca trieciens. Namīpašnieks iedeva ar roku rakstītu iesniegumu ar lūgumu desmit dienu laikā atbrīvot dzīvokli remonta vajadzībām. Iesniegumā nav norādīta adrese, uz kurieni sūtīt atbildi.

Trīs mēnešus, no 2019. gada septembra līdz decembrim, kundze jaunajam saimniekam maksāja īri ar pasta pārvedumu, norādot šā nama adresi. Kāpņutelpā saimniekam ir sava pastkastīte, bez dzīvokļa numura, tajā pastniece met visus viņam adresētos sūtījumus.

Kopš šā gada janvāra saimnieks atsakās saņemt īres naudu, pasts sūta uzaicinājumus īres naudu saņemt atpakaļ. Sandra domā, ka namīpašniekam ir plāns veco kundzi izlikt no dzīvokļa par īres nemaksāšanu.

Naudas neņemšana neatbilst likumam

Par to, kurš patlaban ir īpašnieks, ikviens var viegli pārliecināties, par dažiem eiro pieprasot zemesgrāmatas nodalījuma norakstu.

Likuma Par dzīvojamo telpu īri 8. pantā teikts: “Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

13. pantā teikts, ka īres līgumu var grozīt (piemēram, palielināt īres maksu), īrniekam un izīrētājam savstarpēji vienojoties. Īres līgums nav grozīts, tātad īrniece turpina maksāt līgumā paredzēto summu.

Uzņēmuma Latio nekustamā īpašuma speciāliste Vija Gailīte skaidro, ka kundze ir rīkojusies pareizi, sūtot īres naudu ar pasta pārvedumu. Nedrīkst dot maksu uz rokas, bez jebkādiem dokumentiem, jo tad nebūs pierādījumu, ka ir maksāts par īri.

Seši iemesli, kuru dēļ var izlikt

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas drīkst izbeigt tikai likuma Par dzīvojamo telpu īri IX nodaļā paredzētajos sešos gadījumos. Tie ir:

  • īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, vai citas ar viņu kopā dzīvojošās personas bojā dzīvojamo telpu vai māju vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus (28.1 pants);
  • īrnieks vairāk par trim mēnešiem nemaksā īres maksu vai maksu par pamatpakalpojumiem, kaut gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus (28.2 pants);
  • sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu (28.3 pants);
  • sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu (38.4 pants). Šajā gadījumā ir nepieciešams būvekspertīzes atzinums par kapitālā remonta nepieciešamību, apstiprināts būvprojekts un saņemta būvatļauja; kapitālā remonta izmaksu tāme un bankas apstiprināti dokumenti par to, ka mājas īpašniekam ir kapitālajam remontam nepieciešamie tāmē norādītie naudas līdzekļi. Par īres līguma izbeigšanu šajā gadījumā īrnieks rakstveidā jābrīdina vismaz trīs mēnešus iepriekš;
  • ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašniekam vai viņa mantiniekam (28.5 pants);
  • ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē (28.6 pants).

Tātad jaunajam īpašniekam nepietiks ar brīdinājumu par paredzamo remontu, kas uzrakstīts uz lapiņas. Būs jāgādā visi likuma Par dzīvojamo telpu īri 28.4 pantā prasītie dokumenti.

Konfliktu un domstarpību gadījumos Rīgā īrnieki var vērsties pilsētas Īres valdē, tālrunis 67474700.