Iniciatīva mainīt Latvijas laika joslu būtībā nozīmē pāreju uz Maskavas laiku, skaidro ministrijā
Savākti nepieciešamie 10 000 parakstu par iniciatīvu atcelt pulksteņa grozīšanu divreiz gadā. Evita Urpena no Ekonomikas ministrijas skaidro, ko tas patiesībā nozīmē.
Sabiedrība

Iniciatīva mainīt Latvijas laika joslu būtībā nozīmē pāreju uz Maskavas laiku, skaidro ministrijā

Jauns.lv

Iniciatīva mākslīgi mainīt Latvijas standarta laika joslu no UTC+2 uz UTC+3 radītu ne tikai negatīvas konsekvences Latvijas valstij, bet Latvija vairs nebūtu vienā laika joslā ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, bet gan mūsu laika josla atbilstu Maskavas laika joslai, komentējot platformā "manabalss.lv" savāktos 10 tūkstošus parakstu, norāda Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.

Iniciatīva mainīt Latvijas laika joslu būtībā nozī...

EM arī pauž, ka pat ja Latvija mainītu laika joslu, būtu jāveic pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Vienlaikus ministrija uzskata, ka pastāvīga pāreja uz vasaras laiku radītu lielus sarežģījumus ne tikai transporta, telekomunikāciju un tūrisma nozares komersantiem, bet arī iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.

Iniciatīvas autori portālā "manabalss.lv" aicina mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 (GMT+2) pret UTC+3 (GMT+3) un vienlaicīgi atcelt pulksteņa laiku pāreju divas reizes gadā.

"Runājot par iniciatīvu "Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas laiku" [portālā "manabalss.lv"], jāizdala divi aspekti, kas šajā iniciatīvā ir sajaukti un maldinājuši sabiedrību. Ir jānodala diskusija par ikgadēju pāriešanu uz vasaras laiku martā un atgriešanos savā standarta laika joslā oktobrī no diskusijas par Latvijas atrašanos attiecīgajā laika joslā [UTC+2]," skaidro EM.

Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa pagājušā gadsimta '70.gados. Pirmā direktīva Eiropā, kas saskaņoja vasaras laika sākuma un beigu datumus, stājās spēkā jau 1981.gadā. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1980.gada 1.aprīli, pieskaņojoties lielākajai daļai pasaules valstu, ieviesa pāreju uz vasaras laiku.

Vēsturiski Eiropas Savienībā (ES) jau kopš 1981.gada notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Pēdējā direktīva ES tika pieņemta 2001.gadā, kas balstījās uz apjomīgiem pētījumiem par vasaras laika pozitīvo ietekmi gan uz ekonomiku, gan iedzīvotāju drošību un labsajūtu.

Vienotais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas, kā arī arvien pieaugošais pārrobežu darījumu apjoms prasa īstenot vienotu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, lai neradītu nekontrolējamus sarežģījumus vairākās tautsaimniecības nozarēs. Tāpēc jau kopš 1996.gada visās ES dalībvalstīs vienlaikus - marta pēdējā svētdienā pulksten vienos naktī pēc Griničas laika – notiek pāreja uz vasaras laiku un oktobra pēdējā svētdienā pulksten vienos naktī pēc Griničas laika notiek pāreja atpakaļ no vasaras laika uz standarta laiku, norāda EM.

"Līdz ar to secināms, ka pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ ir un paliek noteikta vienota visā ES teritorijā, un Latvijai kā ES dalībvalstij nav tiesību šo kārtību vienpusēji mainīt. Un, pat ja Latvija mainītu savu laika joslu, mums būtu jāveic pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ," uzsver EM.

Latvija, saskaņā ar starptautiski atzītu standartu, ņemot vērā tās ģeogrāfisko izvietojumu, atrodas laika joslā UTC+2 kopā ar tuvākajām mūsu kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm - Lietuvu, Igauniju un Somiju.

"Iniciatīva primāri nav par pāriešanu uz vasaras laiku, jo šāda laika josla būtībā nepastāv. Vasaras laiks pēc būtības ir mākslīgs laiks, kurš ieviests ar mērķi, lai vasaras periodā pavirzītu pulksteni par vienu stundu uz priekšu no mūsu standarta laika joslas un paildzinātu dienas gaišo laiku par vienu stundu. Tāpēc būtībā iniciatīva ir mākslīgi mainīt Latvijas standarta laika joslu no UTC+2 uz UTC+3, kas radītu ne tikai negatīvas konsekvences Latvijas valstij, bet Latvija vairs nebūtu vienā laika joslā ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, bet gan mūsu laika josla atbilstu Krievijas - Maskavas - laika joslai," skaidro EM.

Ministrijā uzsver, ka tas ir ārkārtīgi rūpīgi vērtējams priekšlikums.

"Jau šobrīd varam norādīt, ka tas radīs ievērojamus sarežģījumus ne tikai transporta, telekomunikāciju un tūrisma nozares komersantiem - transporta kustību maršrutu saskaņošana, ceļojumu plānošana, bet arī iedzīvotājiem un visai Latvijas tautsaimniecībai, jo šādā gadījumā būs jāveic ļoti plaša informatīvā kampaņa, lai starptautiskajā sabiedrībā skaidrotu šāda lēmuma argumentus un mainītu informāciju par Latvijas laika joslu," pauž EM.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA