“Jānotur līdzsvars, lai pēc krīzes uzņēmumi dotu pienesumu eksportam.” Pārtikas uzņēmumu pārstāve komentē situāciju nozarē
Komentējot Covid-19 radītos sarežģījumus vietējiem pārtikas ražotājiem un to, kas tiek darīts, lai atbalstītu eksportēt spējīgo nozari, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka līdzšinējie pasākumi ir bijuši loģiski, taču tuvāko nākotni prognozēt ir pāragri.
Federācijas padomes priekšsēdētāja apgalvo, ka Zemkopības ministrijas (ZM) krīzes vadības grupas diskusiju rezultātā izveidotā atbalsta programma un kritēriji atbalsta saņemšanai esot loģiski.
Laikā, kad sabiedriskās ēdināšanas jomas dīkstāves dēļ mazinājies pieprasījums pēc saražotā, šāds atbalsts vietējiem uzņēmumiem esot ļoti svarīgs.
“Īpaši būtiska šī palīdzība ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kopumā uzskatu, ka atbalsta sadales principi un kritēriji, lai kvalificētos – noteikts krājumu izmaksu pieaugums un apgrozījuma samazinājums – ir atbilstoši situācijai. Atbalsta mērķis ir noturēt līdzsvaru, lai ražojošie un eksportēt spējīgie uzņēmumi nākotnē arī spētu dot pienesumu eksportam,” pauda Šure.
Runājot par tuvāko nākotni, LPUF padomes priekšsēdētāja gan pauda, ka prognozēt pagaidām būtu pāragri. Turpmāka lauksaimniecības un pārtikas ražotāju atbalsta kontekstā, sperot jebkādus soļus, noteikti esot jāizsver arī tas, kā rīkojas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.
Kādi atbalsta pasākumi paredzēti?
ZM izstrādātie noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.
Saskaņā ar ZM publiskoto informāciju lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem kopumā plānots 45,5 miljonu eiro atbalsts un noteikumu projekts paredz trīs atbalsta pasākumus:
1) Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnija mēnesim samazināsies par 20% salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.
Šajā gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības ministrija, publicējot līdz 2020. gada 20. jūlijam oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesī” informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.
Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 miljonu eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.
Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs 3 milj. eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.
Par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs ir 3,5 miljoni eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku.
2) Vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 milj. eiro.
Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru derīgu termiņš ir līdz 2 mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem u.c.
Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem produktiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām u.c., kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.
3) Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.
Atbalstu varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25%, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20% apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra.
Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.
Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkst. eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, t.sk. lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 000 eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 000 eiro.
