Vienoti Eiropā, glābjot ekonomiku

ES atbalsts krīzes risināšanai Latvijā

Prof. Dr. oec. Inese Vaidere
Eiropas Parlamentārās asociācijas un ĀKK - ES delegācijas viceprezidente.

Pasaulē šobrīd valda pamatots satraukums. Vīrusa uzliesmojuma radītās problēmas dažādos veidos ir skārušas teju ikvienu. Tas rada lielu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām, kurām ne vienmēr bijis nepieciešamais aprīkojums. Kamēr cīnāmies pret vīrusa izplatību, nepieciešamo ierobežojumu rezultātā visā Eiropā ir sākusies arī ekonomiskā lejupslīde. Lielā mērā apstājoties ekonomiskajai aktivitātei, ik dienas pieaug zaudējumi uzņēmējiem, cieš arī pašnodarbinātie, mikrouzņēmēji, radošo nozaru pārstāvji, zemnieki un zvejnieki. Tādēļ Eiropas Parlamentā strādājam, lai nodrošinātu atbalstu krīzes situācijas skartajiem cilvēkiem un nozarēm.

Mūsu apstiprinātie grozījumi ES budžetā ļauj dalībvalstīm izmantot 40 miljardus eiro tūlītējai Covid-19 seku mazināšanai ekonomikā un veselības aprūpē. Šie līdzekļi nāk no neiztērētiem ES fondiem, kas kļuvuši atkal pieejami, turklāt vairs netiek prasīts valsts līdzfinansējums. Latvijai tie ir ap 800 miljoniem eiro gan medicīniskā aprīkojuma iepirkšanai, ieskaitot plaušu ventilācijas iekārtas un individuālos aizsarglīdzekļus, gan uzņēmēju un strādājošo atbalstam.

Vīrusa krīze īpaši apdraud maznodrošinātos, jo palīdzības sniegšana bijusi apgrūtināta sociālās distancēšanās dēļ. Tādēļ esam pilnveidojuši Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, dodot iespēju no tā finansēt medicīnisko aizsarglīdzekļu nodrošināšanu gan trūcīgajiem, gan palīdzības sniedzējiem. Uzlabotas arī pārtikas un materiālās palīdzības piegādes visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, un ieviestas jaunas iespējas sniegt palīdzību.

Atbalsts tiks novirzīts arī lauksaimniekiem, kā arī zvejniekiem un zvejas uzņēmumiem, ja ražošana tiek apturēta vai samazināta.

Jāņem vērā, ka pēc vīrusa ierobežojumu atcelšanas būs nepieciešami arī vērienīgi ekonomikas atgūšanās pasākumi. Tādēļ esmu gandarīta, ka EP rezolūcijā par tālāko rīcību vērā ņemti mani ieteikumi par Latvijas prioritātēm, tai skaitā efektīvu Vienotā tirgus darbības nodrošināšanu un atbalstu mazajiem uzņēmējiem. Tāpat esmu rosinājusi nākamā ES daudzgadu budžeta palielināšanu un uzskatu, ka vienlaikus tajā nepieciešami arī jauni ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis un nepārstrādātās plastmasas nodoklis. Latvijai tas būtu izdevīgi, jo par katru budžetā iemaksāto eiro investīcijās atpakaļ saņemam vismaz trīsreiz vairāk.

Savukārt veselības jomā jāstiprina ES autonomija zāļu ražošanā un jāizveido jauns fonds, no kura kopīgi tiktu finansēti dalībvalstu ieguldījumi veselības aprūpē.

Būsim vienoti rīcībā!

Sandra Kalniete
Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente

Eiropas Tautas partijas grupa pateicas ikvienam, kurš šobrīd strādā frontes pirmajā līnijā – ārstiem un medmāsām, aprūpētājiem un apkopējiem, pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, transporta un pasta darbiniekiem, policistiem. Ikvienam šajā krīzē ir savs uzdevums – mums jābūt vienotiem savā domāšanā un rīcībā, jāpaliek mājās, lai pasargātu tos, kuri ir augsta riska grupās.

Eiropas Savienība vēsturiski ir nesusi mums mieru un drošību – tā veidojusies kā atbilde kariem un valstu sašķeltībai, tās pamatos ir spēja būt vienotiem lēmumos, rīcībā. Arī pašlaik, lai ierobežotu vīrusa izplatību, sildītu ekonomiku un stimulētu tās atgūšanos pēc krīzes, ES dalībvalstu rīcībai, pirmkārt, jābūt labi koordinētai un saskaņotai – gan lemjot par robežu kontroli un pārrobežu satiksmi krīzes laikā, gan par veselības aprūpes sistēmas darbību šobrīd un investīcijām pētniecībā, lai izstrādātu vakcīnu un zāles pret koronavīrusu.

Pēc Eiropas Tautas partijas grupas priekšlikuma Eiropas Parlaments ir atbalstījis iniciatīvu veidot īpašu Koronavīrusa solidaritātes fondu 50 miljardu eiro apmērā dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai, kā arī vienota ES akadēmiskā tīkla veidošanai pētniecībai un veselības aprūpes speciālistu sagatavošanai.

Eiropas Tautas partija uzskata, ka, mērķtiecīgi izmantojot dažādus jau esošus finanšu instrumentus, ekonomikas uzturēšanā šobrīd un tās atjaunošanā pēckrīzes periodā iespējams ieguldīt ap 3 triljoniem eiro, ko kopā veido finansējums gan caur Eiropas Centrālo banku, gan Eiropas Komisiju un dalībvalstīm. Kontekstā ar rīcības plānu Eiropas ekonomikas atjaunošanai nākamajam Eiropas daudzgadu budžetam jākļūst par dokumentu, kas skaidri parāda ceļa karti Eiropas atveseļošanai no krīzes.

Koronavīrusa radītā krīze Eiropai, tāpat kā visai pasaulei ir negaidīts šoks. Mēs apzināmies, ka turpmāk ES ir jābūt labāk sagatavotai šādām ārkārtas situācijām – jāveido savlaicīga brīdinājuma sistēma un jāizstrādā vienots Eiropas Komisijas un dalībvalstu rīcības protokols. Pandēmija arī parādījusi, ka ir jāizstrādā Eiropas Veselības autonomijas plāns, paredzot samazināt ES atkarību no trešajām valstīm svarīgāko medikamentu un medicīnas materiālu ziņā.

ETP grupa: pārvarēsim grūtības kopā!

Lielākās politiskās frakcijas Eiropas Parlamentā (Eiropas Tautas partijas grupas) atbilde  uz ārkārtas stāvokli, ko izraisījis vīruss Covid-19,  ir vienošanās par Eiropas solidaritāti. Tā paredz tūlītēju palīdzību krīzes skartajiem cilvēkiem, valstīm, uzņēmumiem,  ilgtermiņa plānu, lai stiprinātu Eiropu šādām situācijām nākotnē.

Vienošanās par Eiropas solidaritāti

1. Tūlītēja sadarbība starp valstu nacionālajām veselības sistēmām.
2. Vienoti sociālās distancēšanās noteikumi  ES valstīs.
3. Palielināta infrastruktūras drošība - internets, enerģija, pārtikas piegādes.
4. Palīdzība ekonomikas atjaunošanai pēc pandēmijas.
5. Pašreizējā krīzes situācijā gūtās mācības. Nepieciešamība palielināt zāļu ražošanu Eiropā.

Estebans Gonsaless Pons

ETP grupas viceprezidents:
- Šis ir brīdis parādīt, ka eiropeiskums ir efektīvs, patriotisks un cilvēcīgs. Šis ir laiks, lai demonstrētu, ka robežas nekad nebūs risinājums. Ja Eiropas Savienība nestājas pretī postošai pandēmijai, kas var sagraut kontinentu, tad jautājums  -  kam tad tā ir radīta?

Vairāk: eppgroup.eu