Sociālie darbinieki norāda uz individuālo aizsarglīdzekļu trūkumu
Sociālie darbinieki norāda uz nepietiekamu nodrošinājumu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ārkārtējās situācijas laikā.
Par to šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā projekta "Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā" atklāšanas videokonferencē stāstīja Labklājības ministrijas (LM) īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" vadītāja Ilze Kurme.
Viņa uzsvēra, ka sociālo darbinieku, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem ārkārtējās situācijas laikā, aptaujā atklāts, ka viņiem ir nepietiekams nodrošinājums ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem - sejas maskām, cimdiem, aizsargtērpu, dezinfekcijas līdzekļiem, bahilām.
Aptaujā sociālie darbinieki norādījuši, ka viņu darba telpas ir mazas, tādēļ nav iespējams ievērot distanci. Tāpat sociālajiem darbiniekiem nākas saskarties ar nepietiekamu tehnisko nodrošinājumu attālinātam darbam, piemēram, nav dienesta mobilo tālruņu, video kameru stacionārajiem datoriem, austiņu. Viņu rīcībā nav portatīvais dators vai planšete, nepieciešamās programmas, pieejas darba datortīklam no mājām, problēmu loku iezīmēja Kurme.
Sociālie darbinieki vēlētos saņemt vadlīnijas darbam ārkārtas apstākļos, kā arī psiholoģisko atbalstu.
Tāpat daudziem sociālajiem darbiniekiem pašvaldība nenodrošina veselības apdrošināšanu, kas palielina viņu nedrošības sajūtu un bailes inficēties. Pēc Kurmes teiktā, raksturojot savu emocionālo stāvokli, sociālie darbinieki min bažas par iespējām veikt savu darbu kvalitatīvi, ņemot vērā visus ārkārtējās situācijas apstākļus. Patlaban viņi savā darbā izjūt paaugstinātu spriedzi, nogurumu, trauksmi par neprognozējamību, neziņu par nākotni, miega problēmas, galvassāpes, saspringumu un nomāktību, skaidroja LM pārstāve.
Kurme uzsvēra, ka regulāri vajadzētu izzināt sociālo darbinieku vajadzības, informēt par tām pašvaldību vadītājus, noteikt prakses standartus.
Projekta "Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā" vadītāja Ligita Pudža konferencē atklāja, ka tikai 40 no 119 Latvijas pašvaldībām ar saviem darbiniekiem ir noslēgušas koplīgumu.
Savā pieredzē par darba koplīgumu dalījās Ādažu novada pašvaldības arodorganizācijas priekšsēdētāja Liene Krūze, kura norādīja, ka arodbiedrības biedru lielākais atbalsts esot juridiskā palīdzība dažādās konfliktsituācijās ar darba devēju.
Viņa, norādīja, ka, pateicoties darba koplīgumam, arodbiedrība ar darba devēju var vienoties par konkrētu piemaksu apjomu par aizvietošanu kolēģa prombūtnes laikā.
"Par labumiem, ko sagaidām no darba devēja, vienojamies sapulcē. Pēc tam darba ņēmēju un arodbiedrības vadītājs dodas vienoties ar darba devēju par to, kādus labumus tas varēs atbalstīt. Nereti tas prasa papildu finansējumu, tādēļ savus argumentus izklāstām arī deputātiem, kuri parasti atbalsta darbinieku vajadzības, ieplānojot tās pašvaldības budžetā," sacīja Krūze.
Projekta "Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā" mērķis ir veicināt cienīga darba principu ieviešanu sociālajā jomā, lai efektīvi uzlabotu darba vidi Latvijā, īstenojot sociālo dialogu. Projektu īsteno ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada programmas "Sociālais dialogs - cienīgs darbs" finansiālu atbalstu un tā norise ilgs divus gadus.
Projekta laikā tiks īstenoti četri reģionālie semināri Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Zemgalē par sociālās jomas darbiniekiem aktuālām tēmām.
Projektu realizē četri partneri - LPS kā vadošais partneris, Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība, Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija un Norvēģijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība.
