Baldoniete Guna sašutusi: dzīvoklī "ielaužas" svešs cilvēks un uzdod stulbus jautājumus! Ko darīt?
Daudzus no mums negaidīti ir pārsteidzis kāds aptauju veicējs vai tautas skaitītājs. Baldone Guna sašutusi, ka kādu dienu dzīvoklī pie viņas tēva „ielauzies” anketētājs un viņam sācis uzdot jautājumus ne tikai par politiku, bet arī par ienākumiem, izprasījis pat privāto telefona numuru.
Ko darīt, ja pie jūsu dzīvokļa durvīm piezvana kāds svešs cilvēks, uzdodas par socioloģiskās aptaujas veicēju un lūdz atbildēt uz, pēc jūsu domām, stulbiem jautājumiem? Viņš arī taujā kādi ir jūsu ienākumi un telefona numurs? Vai tas ir likumīgi? Kā pārliecināties, ka it kā nevainīgais aptaujas veicējs nav viltvārdis, kurš, iespējams, vēlas kaut ko nozagt?
„Manam tēvam sāka uzdot visādus stulbus jautājumus”
Guna no Baldones Kasjauns.lv pastāstīja: „Pietika man kādā pēcpusdienā uz īsu laiciņu iziet uz veikalu, kad pie mana dzīvokļa durvīm piezvanīja anketētājs ar lielu aptaujas lapu un manam tēvam sāka uzdot visādus jautājumus par politiķiem, Eiropas Savienību un vēl citus dažādus jautājumus, tajā skaitā arī tika jautāts, cik esot kopējie mēneša ienākumi un pat izlūdzās mana vīra telefonu. Labi, ka mans vīrs paņēma no anketētāja vizītkarti. Uz vizītkartes bija rakstīts, ka viņš ir no socioloģisko pētījumu firmas SKDS.
Pēc pāris nedēļām manu vīru pārsteidza zvans no sveša numura (vīram tikko bija iegādāts jauns telefons ar jaunu telefona numuru, kuru nevienam svešam, izņemot anketētāju, nebijām devuši). Sapratām, ka labāk uz svešo numuru neatbildēsim, jo anketētājs būs mūsu numuru kaut kam tālāk iedevis.
Tad arī aprunājāmies ar kaimiņiem. Izrādās, ka intervētājs bija ciemojies arī pie mūsu kaimiņiem, arī bijuši daudz jautājumi, aptauja bijusi ilga, nogurdinoša un pēc tam sekojis pats nepatīkamākais - nepazīstamam cilvēkam bija jādod savs privātais telefona numurs. Man personīgi nav iebildumu pret šādām aptaujām, bet ir iebildumi par to, ka jāsaka savi dati un jādod savs privātais telefona numurs, kuru parasti zina tikai tuvākie cilvēki no ģimenes. Pie tam viens kaimiņš zināja stāstīt, ka aptaujas veicējs ilgi negājis projām, kamēr nav beidzot dabūjis viņa telefona numuru.
Ar kādām tiesībām šie aptauju veicēji drīkst iepriekš nebrīdinot brīvi staigāt pa svešiem dzīvokļiem, jautāt visādus privātus jautājumus, un pat prasīt svešu cilvēku telefonu numurus?
Ja mūsu novadā turpmāk parādīsies šādi aptauju veicēji ar biezām anketām rokās, tad ko mums darīt? Vai saukt policiju, lai uzbāzīgos aptauju veicējus savāc no mūsu dzīvokļiem?”
Nevienam nav pienākums atbildēt uz aptauju veicēju jautājumiem
Pēc likuma jūs savā dzīvoklī varat ielaist tikai tos, kurus vēlaties. Protams, pastāv arī daži izņēmumi. Piemēram, jums dzīvoklī jāielaiž policisti, ja viņiem jāaiztur noziedznieks vai viņam ir prokurora sankcija par jūsu dzīvokļa kratīšanu, tāpat ugunsdzēsēji, ja viņiem jādzēš ugunsgrēks. Līgumā ar dzīvokļa izīrētāju var tikt minēts, ka jums dzīvoklī arī jāielaiž namsaimnieks vai nama apsaimniekotāji un tamlīdzīgi. Katrā ziņā socioloģiskie aptauju veicēji nav ne policisti un ugunsdzēsēji, ne nama apsaimniekotāji, un viņi tikai ar jūsu piekrišanu var ienākt jūsu dzīvoklī, un arī ne uz visiem viņu uzdotajiem jautājumiem jums ir pienākums atbildēt.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš Kasjauns.lv skaidroja: „Katram anketētājam ir speciāla apliecība ar foto, vārdu, uzvārdu, firmas nosaukumu, kuru viņš pārstāv, zīmogu un manu parakstu. Tāpat arī vizītkarte, uz kuras ir norādīts firmas telefona numurs. Ja cilvēkam rodas šaubas, ka anketētājs tik tiešām pārstāv SKDS, viņš var zvanīt un pārliecināties, ka, cilvēks, kurš uzdodas par anketētāju, nav viltvārdis. Mēs arī saņemam šādus zvanus un jautājumus. Par laimi, līdz šim neviens nav ļaunprātīgi izmantojis mūsu firmas vārdu un nav bijuši viltvārži”.
Tāpat nevienam nav pienākums atbildēt uz socioloģisko aptauju veicēju jautājumiem un anketētāju ielaist dzīvoklī. Tikai katrs otrais uzrunātais piekrīt atbildēt uz jautājumiem. „Nevienu jau nevaram piespiest atbildēt uz jautājumiem. Nevaram arī spriest, kāpēc cilvēks negrib atbildēt – varbūt viņš tai laikā cep desu, istabā raud bērns… Un viņam tik tiešām nav laika,” saka Kaktiņš
SKDS veiktās aptaujas ir anonīmas un nekad bez intervējamā piekrišanas netiek atklāta intervējamā vārds, uzvārds, adrese, telefona numurs, teic Kaktiņš. Iepazīstoties ar SKDS pētījumiem, varam konstatēt, ka aptaujātie pārsvarā tiek sadalīti tikai sociālajās grupās: latvieši – krievvalodīgie, pilsētnieki – laucinieki, pamatskolas izglītību ieguvušie – augstskolu absolventi un tamlīdzīgi. Tad kādēļ intervējamajam tiek prasīts telefona numurs?
Izrādās, ka tas nepieciešams, lai aptaujas pasūtītājs spētu kontrolēt pašu aptaujas veicēju, vai viņš nekrāpjas? „Pāris nedēļas pēc aptaujas jums var piezvanīt aptaujas pasūtītājs un uzprasīt vai tajā un tajā dienā pie jums ir bijis anketētājs un uzdevis tādus un tādus jautājums. Tas ir vajadzīgs anketētāju darba kvalitātes pārbaudei, vai viņš, piemēram, pats nav „sazīmējis” anketas. Nevienai trešajai personai jūsu telefona numurs netiek izpausts”.
Bet, kāpēc tiek prasīta arī cita privāta informācija, piemēram, par mēneša ienākumiem? „Ienākumu līmenis aptauju veicējus interesēs tādēļ, lai atbilžu sniedzējus varētu sadalīt pa grupām: piemēram, ko par vienu un to pašu jautājumu domā gan turīgie, gan mazāk turīgie iedzīvotāji. Tāpat arī tiek intervējamie tiek sadalīti arī pa citām sociālām grupām - pēc pilsonības, tautības, izglītības līmeņa, vecuma un tamlīdzīgi”.
Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Lūka/Diāna Lozko/LETA
