Dīkstāves pabalstus VID izmaksājis 5516 darbiniekiem; skaidro atteikuma iemeslus

Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 5. aprīlim saņēmuši 949 uzņēmumi par kopējo summu 14 336 650 eiro apmērā. 26 % no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 19% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% - apstrādes rūpniecību

Pirmajās dienās, kopš uzņēmumi var pieteikt savu darbiniekus dīkstāves pabalstam, līdz šī gada 2. aprīlim, vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam cilvēkam ir bija 251 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, bija saņēmuši 62 darba ņēmēji; 1692 darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 25 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

Pirmajās atbalsta sniegšanas dienā, līdz 2.aprīlim, visvairāk iesniegumu, 21 %, saņemts no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 17 % no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, bet 12 % no mākslas, izklaides un atpūtas nozares uzņēmumiem. Savukārt, analizējot atbalstīto darbinieku skaitu, 37 % no darbiniekiem, kuriem ir lūgts pabalsts, pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12 %  - vairum un mazumtirdzniecību, 10 % - mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.

Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro MK noteikumi Nr. 165, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: nepietiekams apgrozījuma samazinājums,  nav iesniegtas visas deklarācijas, uzņēmumam ir nodokļu parāds, kuram nav izveidots nomaksas grafiks, vai aprēķinātie nodokļi ir bijuši mazāki par 200 eiro.

Darbinieki, kas cerējuši saņemt dīkstāves pabalstu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautājumiem pie VID. Tādējādi diemžēl konstatētas arī situācijas, kad darbinieks pabalstu nevar saņemt darba devēja pretlikumīgas rīcības dēļ. Tā, piemēram, atklāti gadījumi, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji maksāta aploksnē, vai darba devējs darbinieku fiktīvi reģistrējis kā valdes locekli, par to pat neinformējot.