Krīze valdībā: līdz budžeta pieņemšanai tā izdzīvos, bet tālākā nākotne miglaina
Pašreizējā valdība strādās vismaz līdz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai, tomēr tālākā situācija pašlaik ir gana neskaidra, atzīst parlamentā pārstāvētie politiķi.
Daži politiķi arī prognozē pašreizējās valdības krišanu jau šogad, pēc tam, kad tiks pieņemts budžets. Budžetu galīgajā lasījumā Saeimā plānots skatīt 30.novembrī.
Jautājums par nestabilitāti valdībā aktualizējās pēc tam, kad Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasīja sava partijas biedra, satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju. Straujuma tā rīkojās, nekonsultējoties ar partijas biedriem un arī koalīcijas partneriem.
Lai runātu par šī lēmuma iemesliem, valdības vadītāja šodien apmeklēja "Vienotības" frakciju. Pēc šīs sēdes partijas līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem atzina, ka valdība rīcībspēja ir apšaubāma.
Taujāta par iespējamu rīcību, ja neizdosies pārliecināt deputātus un "Vienotību" par nepieciešamo 80 miljonu aizdevumu, Āboltiņa žurnālistiem atbildēja, ka valdības vadītāja šodien frakcijas sēdē apliecināja, ka ir gatava demisionēt, bet neviens frakcijā neuzskatīja par iespējamu demisionēt budžeta pieņemšanas laikā.
Savukārt Straujuma uzsvēra, ka demisija nav viņas dienaskārtības jautājums. "Es frakcijā teicu, ka varu demisionēt, ja tas kaut ko mainītu," vēlāk žurnālistiem skaidroja Straujuma. Tomēr tālāk nekāda diskusija neesot notikusi, jo tagad neesot īstais brīdis, kad demisionēt. "Notiek nepārtraukts darbs. Tas būtu neprāts demisionēt, kad ir budžets un daži citi pasākumi. Ir daudz lietu, kas ir darāmas," uzsvēra premjerministre.
Visu koalīcijas partiju politiķi noraida iespēju, ka pārmaiņas valdība varētu notikt tuvākajā laikā, tomēr, kā attīstīsies situācija pēc budžeta pieņemšanas, nav skaidrs. Tiek pieļauts, ka valdība varētu krist, piemēram, gadījumā, ja Straujuma tīri cilvēcīgi nolemtu, ka "nervi netur". Pašlaik kuluāros izskan dažādas versijas, pieļaujot, ka arī jauno valdību varētu vadīt "Vienotības" deleģēts premjers vai arī pretēju situāciju - jaunās valdības veidošana varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).
No ZZS politiķiem neoficiāli izskan, ka politiskais spēks pie pašreizējā spēku sadalījuma Saeimā neesot īpaši ieinteresēts vadīt valdību, lai gan Zaļo un zemnieku savienībā ir cilvēki, kas nepieciešamības gadījumā varētu ieņemt premjera amatu. Opozīcijas atsevišķi politiķi atgādina par publiskajā telpā jau bieži izskanējušo ideju par Āboltiņas iespējamām ambīcijām vadīt valdību. Taču neesot īstas pārliecības, vai šo aspektu var saistīt ar pašlaik izveidojušos situāciju.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka ZZS uzskata, ka Straujuma var turpināt vadīt valdību arī pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Politiskajam spēkam pret Straujumu nav nekādu pretenziju, un premjerministrei jāturpina strādāt, norādīja politiskā spēka frakcijas vadītājs. Viņš arī uzsvēra, ka ZZS ministri valdībā ir rīcībspējīgi, savukārt, ja kāds uzskata, ka citi ministri tādi nav, tad lai šiem amatiem piedāvā citus rīcībspējīgus cilvēkus.
Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvis Raivis Dzintars uzsvēra, ka situācijas attīstība ir atkarīga no "Vienotības" spējas saņemties un rīkoties tā, kā valdošajai partijai būtu jārīkojas. Pašlaik ir vieglāk atrast atšķirības "Vienotības" viedokļos nekā vienotu nostāju kādā jautājumā, piebilda politiķis. Viņš arī apliecināja, ka VL-TB/LNNK ir gatava turpināt darbu Straujumas vadītajā valdībā. Arī Dzintars akcentēja, ka ir ļoti būtiski pieņemt nākamā gada valsts budžetu.
Tikmēr opozīcijas partiju pārstāvji prognozē valdības krišanu. "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pieļāva iespēju, ka jau šogad varētu mainīties premjers, aizsardzības ministrs, labklājības ministrs un satiksmes ministrs. Tāpat pastāv iespēja, ka šī valdība turpinās darbu, tikai apstiprinot jaunu satiksmes ministru, piebilda Urbanovičs.
Politiķis sacīja, ka "Vienotībai" vajadzētu nomainīt nosaukumu "uz mazāk ironisku". Tāpat viņš kritizēja valdošo koalīciju, kas sevi uzskatot par vienīgo iespējamo, tāpēc valda paviršība un visatļautība.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš norādīja, ka pašlaik vien iespējams izteikt minējumus par lietu tālāko attīstību, jo problēmas ir saistītas ar notiekošo koalīcijas un it sevišķi "Vienotības" iekšienē. Viņš gan norādīja, ka sportā, ja starp komandu un treneri neveidojas nepieciešamā ķīmija, tad tas, kurš aiziet prom, ir treneris. Šo izteikumu viņš attiecināja uz Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), kurai neizdodas sastrādāties ar komandu.
Liepiņš akcentēja, ka skumji, ka problēmas vērojamas varas partijā, jo tas atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz valsts prestižu, tostarp uz iespējām piesaistīt ārvalstu investīcijas. Viņš arī uzsvēra, ka, jo ilgāk šī koalīcija turpinās darboties, jo sliktāk būs valstij. Taču politiķis arī norādīja uz koalīcijas stabilitāti, ņemot vērā, ka to veidojošās partijas tur kopā nevis kāda ideoloģija, bet gan ekonomiskās, kā arī dažu indivīdu subjektīvās intereses.
Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris arī pauda, ka pašlaik ir grūti prognozēt situācijas attīstību. Iespējams, "Vienotībā" vienkārši notikusi emocionāla vārdu apmaiņa un emocijas ar laiku norimsies. Attiecībā uz iespēju krist valdībai politiķis atgādina teicienu "nekad nesaki nekad", taču pauž, ka diezin vai "Vienotība" būs gatava torpedēt pašas izveidotā un atbalstītā budžeta pieņemšanu. Kūtris atgādināja, ka par Straujumas valdības iespējamo krišanu runāts jau iepriekš, taču tas nav noticis.
Kā ziņots, Straujuma vakar pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju. Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.
Valdība otrdien atbalstīja "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% "airBaltic" akciju, savukārt valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro. Iepriekš gan Matīss bija paudis viedokli, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties šo konsultanta "Prudentia" atrasto "airBaltic" investoru.
"Vienotība" neplāno līdz budžeta pieņemšanai nosaukt jaunu satiksmes ministra amata kandidātu.
NSL līdere Inguna Sudraba apšauba lielu politisko pārbīžu iespējamību drīzumā, ņemot vērā valdošās koalīcijas pārstāvju ieinteresētību turpināt izmantot pašreizējo sadarbības modeli, lai "visu laiku shēmotu" un gūtu sev labumu. Valdošās partijas nav ieinteresētas atteikties no pieejamajiem resursiem, un gan "Vienotība" iekšienē, gan visas trīs koalīcijas partijas ir gatavas turēties kopā savu interešu īstenošanas vārdā, norādīja politiķe.
Sudraba pieļauj atsevišķu personāliju pārbīdes valdībā, taču pagaidām neesot iespējams zināt, kuras tās būs un kādā apmērā šis process notiks. Straujumas rīcība, prasot Matīsa demisiju, varētu būt pirmais gadījums, kad premjerministre ir veikusi kādu soli, nesaskaņojot to ar tiem, kuri iepriekš teica priekšā, kā rīkoties. Šis gadījums atkārtoti apliecināja, ka "Vienotība" nav vienota, bet šie politiķi turas kopā, jo no tā tiek gūts labums.
LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA
