foto: Maija Zara/LETA
Koronavīrusa dēļ darba devējs nevar piespiest doties bezalgas atvaļinājumā, par to jāmaksā
Darba devējam nav tiesības bez darbinieka piekrišanas aizsūtīt bezalgas atvaļinājumā.
Sabiedrība
2020. gada 13. marts, 04:25

Koronavīrusa dēļ darba devējs nevar piespiest doties bezalgas atvaļinājumā, par to jāmaksā

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

„Darba devējs man pieprasa pēc atgriešanās no „Covid-19” vīrusa skartās Ziemeļitālijas palikt mājās 14 dienas, bet - uz sava rēķina, noformējot bezalgas atvaļinājumu (apmaksāto kārtējo atvaļinājumu jau esmu izlietojis). Saprotu valdošās bažas, bet vai darba devējs drīkst izvirzīt šādu prasību, vai tas ir likumīgi,” žurnālam „Likums un Taisnība” jautā lasītājs Einārs.

Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa skaidro:

„Šobrīd visu aktuālo informāciju, kas būtu jāzina gan iedzīvotājiem, gan nodarbinātajiem, gan darba devējiem par saslimšanu ar „Covid-19” sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC epidemiologa nosacījumu personai tiek noteikta mājas karantīna uz 14 dienām, ja ir bijis kontakts ar inficēto pacientu.
 
Darba devējam nodarbinātajam,  ja tas ir atgriezies no vīrusa skartajām valstīm – ja tas ir iespējams, ieteicams vienoties par attālinātu (strādājot no mājām) darba veikšanu. 
 
Gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam.

Gadījumā, ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības - atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un/vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu.
 
Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pieprasīšana ir darbinieka brīva vēlme. Darba devējs nevar piespiest darbinieku izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas”.

Ja nav iespējams darbu veikt attālināti, nodarbinātajam iesaka: * novērot savu veselības stāvokli 14 dienas; * mērīt temperatūru divas reizes dienā (no rīta un vakarā); * ievērot higiēnas prasības (mazgāt rokas, dezinficēt tās, vēdināt telpas); *  ja parādās saslimšanas simptomi, vērsties pēc medicīniskās palīdzības; * bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi; * ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem; * izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām; * izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi; * klepojot un šķaudot, nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas; * ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki; * regulāri tīrīt un vēdināt telpas.