Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
"Covid-19": meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja premjera uzdoto jautājumu vērtēt konceptuāli. (Foto: LETA)

"Covid-19": meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā 5

Sabiedrība
2020. gada 10. martā 13:55 2020. gada 10. martā 13:55 | Papildināts, 2020. gada 10. martā 15:25
  Jauns.lv / LETA
Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja premjera uzdoto jautājumu vērtēt konceptuāli. Ministres ieskatā, ja par to diskutē, tad būtu jādomā par paliekošu risinājumu, kas būtu derīgs arī citu epidēmiju gadījumos.

Ieskicējot iespējamos risinājumus, Viņķele sacīja, ja cilvēks ir inficēts, tad tas varētu būt parasts darbnespējas gadījums un nekādas kompensācijas, viņasprāt, šajā gadījumā nevajadzētu veidot. Savukārt, ja cilvēks nav inficēts, bet ir nepieciešama karantīna, lai redzētu, vai infekcija attīstās, tas varētu būt "robežgadījums". "Tas ir sabiedrības un paša darba devēja drošības dēļ," viņa uzsvēra, vienlaikus aicinot rīkoties sistēmiski.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) piebilda, ka gadījumā, ja augs ar Covid-19 saslimušo skaits, nāksies domāt par slimības lapu apmaksas ierobežošanu gadījumos, ja cilvēks nebūs ievērojis piesardzības pasākumus un būs lēmis doties uz Covid-19 skartajām valstīm, lai gan valdība ir ieteikusi uz šīm valstīm nedoties.

"Ja pārkāpj un dodas, tad jāskatās, kāds mehānisms varētu būt darba devējam - kā rīkoties gadījumos, ja netiek ievēroti nosacījumi, uz ko aicinām," sacīja Petraviča.

Premjers atzina, ka labklājības ministre iezīmē būtisku aspektu, proti, ka līdz šim nav domāts par pašu iedzīvotāju pienākumiem un atbildību Covid-19 ierobežošanā. "Itālijā ir noteikta karantīna. Šajā valstī slimība izplatās no cilvēka uz cilvēku, bet Latvijā Covid-19 konstatēts cilvēkiem, kuri atgriezušies no Itālijas. Latvijā vēl nav konstatēts gadījums, kad vīruss būtu nodots no cilvēka uz cilvēku. Mums ir jādara viss, lai vīruss netiktu nodots no cilvēka uz cilvēku. Ja ir ieteikums nebraukt uz Itāliju, bet kāds aizbrauc, tas rada naudas slogu sabiedrībai. Mums sāk rasties nopietni jautājumi. Mums nav līdz galam izanalizēts, kādai vajadzētu būt cilvēku atbildībai," uzsvēra Kariņš.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks piekrita idejai, ka iedzīvotājiem būtu jāuzliek atbildība par piesardzības ieteikumu pārkāpumiem, vienlaikus uzsverot, ka varētu rasties grūtības ar administrēšanu un pierādīšanu. Viņš pieļāva, ka šiem cilvēkiem varētu neizsniegt darbnespējas lapu, bet gan attaisnojošu dokumentu, kas apliecina, ka persona var neierasties darbā.

Alliks arī skaidroja, ka janvārī slimības pabalsti izmaksāti nedaudz vairāk kā plānots, bet februārī atbilstoši plānam, līdz ar to pagaidām situācija nav kritiska, bet nevar izslēgt, ka būs vajadzīgi papildu līdzekļi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aicināja sanākt kopā Finanšu ministrijas, VM, LM un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai risinātu jautājumus gan par slimības lapām, gan arī par atbalstu uzņēmējiem. Pēc Reira teiktā, tiem uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus un veic sociālās iemaksas, nevajadzētu uztraukties. Viņš arī minēja, ka uzkrājums sociālajā budžetā ir vairāk nekā miljards eiro, tāpēc līdzekļi ir pietiekami šī jautājuma risināšanai. 

Finanšu ministrs piekrita premjeram un labklājības ministrei, ka cilvēkiem, kuri dodas uz valstīm, uz kurām Latvija iesaka nedoties, būtu jāparedz atbildība, bet par šo jautājumu vēl nepieciešamas diskusijas. "Finanšu ministrija ir gatava sagatavot priekšlikumus par slimības lapām. Mēs atradīsim iespēju palīdzēt sociālo iemaksu veicējiem," piebilda Reirs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka līdz šim pārāk daudz runāts par sekām, tomēr aktīvāk vajadzētu domāt par pasākumiem, lai nepieļautu Covid-19 epidēmiju. "Ir jāiezīmē pasākumi, no kā izrietēs atbildība un citi tiesību ierobežojumi. Tiesību ierobežojumi ir iespējami, tie pat ir nepieciešami," uzvēra Bordāns. 

Ministru prezidents piebilda, ka esošajā situācijā ir skaidrs, ka bez papildus līdzekļu izlietošanas turpmāk neiztikt. "Kā minimums būs jautājums par slimības lapām, bet būs arī jāskatās plašāk. Labā ziņa ir tāda, ka mūsu valsts parāds ir samērā mazs, arī sabiedrība nav dziļos parādos. Patlaban sabiedrība ir daudz labākā situācijā nekā 2008.gadā," uzsvēra Kariņš.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) pauda cerību, ka valsts rīcība Covid-19 ierobežošanā būs pragmatiska, lai vienīgais risināmais jautājums būtu tikai par slimības lapām, nevis, piemēram, koncertu un izrāžu atcelšanu, kas nozīmēs lielas papildus izmaksas. Veselības ministre piebilda, ka patlaban neviens neko nevar garantēt. "Ja būs jāatceļ koncerti, tad atcelsim. Tur neko nevarēs darīt. Sāk šķist, ka mēs ar slimnieku skaitu tiksim cauri, bet efekti ekonomikai būs baisi," pauda Viņķele.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka aviācijas nozare ir viena no tām, kas jau izjūt Covid-19 radītās sekas, savukārt finansiālā situācija pārvadājumu jomā esot laba, padarot šo nozari "stresa izturīgu". Savukārt citādāka situācija esot loģistikas un apaklpojošajās nozarēs, par ko ministrs aicināja diskutēt atsevišķi.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) informēja, ka patlaban tiek apzināta situācija viesnīcu un restorānu biznesā, tūrismā, un viņš vēlas saprast, cik liels tajās būs kritums. Pēc pirmajām aplēsēm tie varētu būt 30%. "Gribam apzināt situāciju un ar atbalsta instrumentiem nāksim klajā tuvākajā laikā (..)," teica ministrs.

Ministri atbalstīja premjera aicinājumu atbildīgajām nozaru ministrijām izanalizēt iespējas, kā valsts varētu sniegt atbalstu uzņēmējiem.

Vienlaikus valdība otrdien atbalstīja VM izstrādātos grozījumus, lai ģimenes ārstiem būtu tiesības izsniegt darba nespējas lapas veselības un izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī sociālajā aprūpē strādājošajiem, ja ir apmeklētas "Covid-19" infekcijas skartās teritorijas.

Attiecībā uz darbanespēju lapu izsniegšanu "Covid-19" dēļ saglabāta esošā to piešķiršanas kārtībā, proti, A lapa tiek izsniegta pieaugušajiem, bet B lapa - slima bērna kopšanai, kā arī pieaugušajiem no 11.dienas.

Valsts budžeta un pašvaldību budžetu iestādes A darbnespējas lapas gadījumā par pirmajām desmit darbnespējas dienām apmaksu veiks attiecīgi tām piešķirto budžetu līdzekļu robežās. Savukārt darbnespējas lapas apmaksa no 11 darbnespējas dienas tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta piešķirto līdzekļu robežās.

Pēc valdības sēdes ministre skaidroja, ka līdz šim attiecībā uz darbanespējas lapu piešķiršanu mediķiem, pedagogiem un sociālajā aprūpē strādājošajiem viss "bija atkarīgs no darba devēja labās gribas - tā situācija bija atkarīga no gadījuma uz gadījumu". "Šobrīd mēs nosakām šo regulējumu, ka karantīnu apmaksā ar darbanespējas lapu," sacīja ministre.  

Vaicāta, vai darba devējs ir tiesīgs noteikt darbiniekam karantīnu gadījumos, kad darbinieks ir atgriezies no vietām, kurās nenotiek nekontrolēta vīrusa izplatīšanās, Viņķele argumentēja, ka "tas ir atkarīgs, kāda ir tā vienošanās ar darba devēju - ja dīkstāve tiek apmaksāta, tad tā ir divu pušu apzināta vienošanās". 

"Tās ir sarunas ar darba devēju, bet šajā gadījumā, darba devējs, apzinoties risku, pieņēmis attiecīgos mērus," sacīja ministre, uzsverot, ka "pārlieku liela piesardzība šeit nevar būt lieka" un ka "norma ir jebkurš samērīgs solis, kas attālina mūs no vīrusa izplatīšanās".

Iedzīvotājus, kuri tomēr dodas uz karantīnai pakļautajām teritorijām, Viņķele aicināja ņemt vērā, ka arī viņiem tiks noteikta karantīna. "Jūs vēlaties braukt uz Milānu - tas nozīmē, ka jūs būsiet karantīnas apstākļos un tas būs uz jūsu atbildības," uzsvēra politiķe.

Attiecībā uz gaisa satiksmes ierobežojumiem, ministre klāstīja, ka šīs izšķiršanās ir ļoti smalkas, jo, nosakot ierobežojumus, ir rūpīgi jāizvērtē to samērīgums, efektivitāte un vai tie nemudinātu iedzīvotājus meklēt citus ceļus kā atgriezties, vai arī noklusēt faktu, ka viņi ir ceļojuši no teritorijām, kur notiek nekontrolēta vīrusa izplatība.

Attiecībā uz potenciālo Pasaules Veselības organizācijas noteikto pandēmiju, ministre sacīja, ka "mēs neesam sevišķi tālu - tie signāli kļūst noteiktāki, ka šis scenārijs ir visai reāls". "Šādā gadījumā tas nozīmē, ka būs papildu ierobežojumi uz ceļošanu," prognozē politiķe, norādot, ka ierobežojumi arī tiktu attiecināti uz liela apjoma cilvēku pulcēšanās ierobežošanu.

Citi šobrīd lasa

Kristaps Porziņģis "sapārots" ar seksīgu blondīni
Zviedrijas un Baltkrievijas olimpiskajam varonim Tomijam Salo piespriests cietumsods
Bērns mācās 4.klasē, bet vecāki par viņu nevar saņemt pabalstu 5
Skatīt visus komentārus

Мелания Трамп нарушила очередную традицию

Бывшая домработница Киркорова наконец призналась, почему на самом деле он ее уволил