2019.gadā vidējā alga auga par 7,2%
foto: LETA
Neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9%.
Sabiedrība

2019.gadā vidējā alga auga par 7,2%

Jauns.lv / LETA

Pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2019.gadā vidējā alga auga par 7,2%...

Vidējā neto darba samaksa bija 793 eiro jeb 73,7% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8%, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. 

Neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9%.

Bruto darba samaksas mediāna 2019.gadā bija 832 eiro.

Salīdzinot ar 2018.gadu, tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa - pieaugums par 7,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas 2019.gadā bija 613 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1%.

Bruto darba samaksas fonds 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājās par 8% jeb 724,7 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,7% jeb 5300.

2019.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1067 eiro, sabiedriskajā sektorā - 1103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, - 1055 eiro. 

Privātajā sektorā algas augušas straujāk - par 7,6% gadā, sabiedriskajā - par 6,8%, bet vispārējās valdības sektorā - par 7,1% gadā.

Nozares, kurās vērojams straujākais algu pieaugums

Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās, bet visstraujāk - par 13,2% - darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Straujš kāpums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - 10,9%, būvniecībā - 10,3%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - 9,8% un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - 9,2%.

CSP skaidroja, ka profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē atalgojuma kāpumu ietekmēja pilnas slodzes darbinieku skaita samazinājums, kamēr darba samaksas fonds pieauga. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds auga straujāk par darbinieku skaitu.

2019.gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 767 eiro, citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus, - 819 eiro, kā arī izglītībā - 866 eiro.

Visstraujāk alga pieaugusi Pierīgā

2019.gadā vidējā alga visstraujāk augusi Pierīgā, bet vislēnāk - Vidzemē un Latgalē.

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, Pierīgā un Zemgales reģionā pieauga attiecīgi par 8,4% un 7,9%. Turpretī zemāks pieaugums bija Kurzemē - 7,4%, Vidzemē un Latgalē - 7,1% katrā. 

Savukārt viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Latgalē - 751 eiro, kas ir par 38% mazāk nekā Rīgā, kur vidējā alga pērn bija 1206 eiro.

Pierīgas reģionā vidējā alga pērn bija - 1028 eiro, Kurzemes reģionā - 922 eiro, Zemgales reģionā - 915 eiro, bet Vidzemes reģionā - 860 eiro.