Rinkēvičs: stingri parādot, ka ES robežas ir ciet, mazinām jaunas migrācijas krīzes iespēju

Kā vēstīts, Turcija piektdien paziņoja, ka vairs neturēs slēgtu savu robežu migrantiem, kas vēlas doties uz Eiropas valstīm. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Sīrijas aviācijas uzlidojumā Idlibas provincē tika nogalināti 33 Turcijas armijas karavīri. Turcija apgalvo, ka tā bijusi spiesta atvieglot robežkontroli, jo nesaņem pietiekamu atbalstu bēgļu uzturēšanai no ES. 

Rinkēvičs pastāstīja, ka runājis ar Grieķijas ārlietu ministru Niku Dendiju, kurš savukārt sazinājās ar visiem ES ārlietu ministriem, lai izklāstītu Grieķijas redzējumu par situāciju. "Dendijs norādīja, ka patiesībai neatbilst izskanējusī informācija, ka runa ir par pārsimts tūkstošiem. Runa ir par kādiem padsmit tūkstošiem. Tāpat viņš sacīja, ka cilvēki, kas bija sapulcējušies uz robežas nav sīriešu vai Sīrijas bēgļi, bet tie ir cilvēki no Bangladešas, Pakistānas un Afganistānas," skaidroja ārlietu ministrs. 

Rinkēvičs sacīja, ka nepieciešamības gadījumā vērsīsies pie valdības, lai apstiprinātu Latvijas oficiālo pozīciju. "Grieķijas ārlietu ministrs sacīja, ka viņi robežu neatvērs un to sargās. Tam ir nepieciešams ES mandāts un ārkārtas Ārlietu padomes sēde. Patlaban ir pretrunīga informācija, vai tā notiks otrdien vai ceturtdien. To nosaka Augstais pārstāvis. Ja būs nepieciešams, mums būs jāpaplašina tā saucamā "Frontex" robežapsardzības misija," sacīja ministrs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka, jautājot Grieķijas ārlietu ministram, vai viņš saredz kādu papildu nepieciešamību pēc Latvijas resursiem, viņš esot atbildējis, ka patlaban tas nav nepieciešams. "To skatīsimies tuvāko nedēļu laikā, jo situācija var mainīties," uzsvēra Rinkēvičs.

Ministrs atgādināja, ka Latvijas robežsargi tur jau ir bijuši un joprojām atrodas dažādu operāciju ietvaros. Tomēr viņš uzsvēra, ka šobrīd vairs nav 2015.gads. "Mēs redzam, ka savā ziņā migrāciju izmanto kā zināmu ieroci. Mēs uzskatām, ka šobrīd ir jādara viss, lai šo robežu aizsargātu un faktiski nepieļautu jaunu migrācijas krīzi vai vilni," uzsvēra ārlietu ministrs.

Rinkēvičs uzsvēra, ka migrācijas ierobežošanai ES sniedz Turcijai palīdzību vairāku miljardu eiro apmērā. "Tostarp arī Latvija, ja nemaldos, no sava budžeta kopējās programmas ietvaros ir maksājusi trīs miljonus eiro. Šie cilvēki, kas atrodas Turcijā, ir drošībā. Ja viņi no Turcijas vēlas doties uz ES, tas vairs nav klasiskais bēgļu jautājums, kāds tas bija 2015.gadā. Tā ir fundamentāla atšķirība," sacīja ministrs.

Kā vēstīts, reaģējot uz Turcijas paziņojumu, Grieķija slēgusi savu Kastaniju robežpārejas punktu, un grieķu robežpolicija, kuru atbalsta policijas īpašo uzdevumu vienības un armija, pielietojusi asaru gāzi un trokšņa granātas. lai neļautu nelegālajiem imigrantiem no Turcijas iekļūt ES.

ANO Starptautiskā migrācijas organizācija 1.martā paziņoja, ka Turcijā pie robežas ar Grieķiju sapulcējušies vismaz 13 000 migrantu.

Savukārt Turcijas iekšlietu ministrs Sileimans Soilu 29.februārī tviterī ierakstīja, ka caur Edirnes provinci, kas robežojas ar Grieķiju un Bulgāriju, Turciju atstājuši 76 385 migranti.

Tomēr ne Grieķija, ne Bulgārija liela migrantu skaita ierašanos neapstiprina. Grieķijas aldības pārstāvis Stelis Petss 29.februārī informēja, ka Grieķija vairāku stundu laikā novērsusi 4000 organizētu, masveidīgu un nelegālu robežas šķērsošanas gadījumus no Turcijas puses.

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri otrdien Zagrebā pulcēsies uz neformālu sanāksmi, lai apspriestu attiecības ar Turciju.