Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” būs apskatāma izstāde par arhitektu Juri Skalbergu

Izstādes mērķis ir iepazīstināt skatītāju ar Juri Skalbergu (dz. 1935) – vienu no Latvijas pazīstamākajiem arhitektiem – un  pārskatīt priekšstatus par 20. gs. 60. un 70. gadu arhitektūru Latvijā, kas ir apdraudēta, tai piekarinot “padomju modernisma” etiķeti – parādot, ka arhitekti arī okupētajā Latvijā strādāja ar pasaules elpu. 

Krietna daļa Jura Skalberga  darbu ir iznīcināti nākošajās pārbūvēs, jo arī J. Skalbergs tos veidoja, pārbūvējot citu arhitektu radīto: Republikāniskais Zinību nams, tostarp par radošās bohēmas mājvietu kļuvusī nama kafejnīca, tautā saukta “Dieva auss” (1964), kino “Blāzma” (1964), Rīgas Krievu drāmas teātris (1967), kafejnīca “Allegro” (60. gadi) kļuva par spilgtākajām laika zīmēm, kas savā veidā tautas atmiņā ir folklorizējušās – sabiedrībā reti kurš zina, ka to autors bija arhitekts Juris Skalbergs. Vēsturisko celtņu pārbūves padomju zemē ieguva ideoloģisku raksturu, tostarp modernisma arhitektūra, kas valdīja rietumos, bija ieradusies, lai mainītu veco un radītu jaunu pasauli, un tā bija nesaudzīga pret vēstures liecībām visos Eiropas vēsturiskajos centros. Ar rekonstrukcijām un pārbūvēm padomju vara bieži panāca pretējo – “ievazāja” rietumu idejas. Modernisms ieradās kā revolūcija, un beigu galā piedzīvoja sakāvi – visi pieminētie objekti šodien ir likvidēti, lai arī no šodienas skatu punkta tie būtu pelnījuši vietu sava laika kultūras pieminekļu sarakstā.

Nākamais laikmets atnāca ar citām idejām, un Juris Skalbergs īstenoja tikpat spilgtus postmodernisma projektus – institūta “Agroprojekts” ēku Rīgā, Maskavas ielā (1979–1988), apvienības “Lauku celtnieks” tehnisko centru Vecrīgā, Peldu ielā (kopā ar Aivaru Zavadski un Pēteri Biruli, 1984–1987), Lodes ciema sabiedrisko centru (kopā ar Ivaru Martinsonu, 1988), bet J. Skalberga 80. gados projektētie ūdenstorņi joprojām daudzviet papildina Latvijas lauku ainavu.

Arhitekta jaunākais lielais veikums ir kultūras pils Ziemeļblāzma rekonstrukcija (2011–2013), kas rāda, cik saudzīga mūsdienās kļuvusi izpratne par vēstures mantojumu. Tostarp jaunbūvētais skatu tornis liecina par arhitekta vēlmi atgriezties pie modernisma ideju interpretācijas laikmetīgā formu valodā. 
Izstādes kurators ir Jānis Lejnieks, izstādi organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta” sadarbībā ar Latvijas Arhitektūras muzeju.

Izstāde atvērta katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00. Ieeja bez maksas.