Ēriks Eglītis pagaidām neplāno tiesāties par disciplinārlietas ierosināšanu

"Nedomāju, ka tas būs nepieciešams, jo, ja šī disciplinārlieta tiks izmeklēta kā pienākas, secinājums, iespējams, būs, ka disciplinārlieta bija pārsteidzīgs mērs un būtu pieticis ar dienesta pārbaudi. Lielākais, kas varētu tik konstatēts, ka varētu būt bijuši sīki vai nenozīmīgi kavējumi vienas konkrētas situācijas izskatīšanā," sacīja Eglītis, atbildot uz jautājumu, vai ir gatavs tiesāties.

Runājot par pirmdien, 17.februārī, ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paziņojumu, ka rosinās disciplinārlietu pret Eglīti saistībā ar iespējamiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta uzraudzības pārkāpumiem attiecībā uz SIA "Lielmežotne", kā arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par iespējamu nolaidību OIK atbalsta uzraudzībā, Eglītis norādīja, ka ir jāizdala atsevišķi 2018. un 2019.gada notikumi, jo 2018.gadā bija viens regulējums, bet 2019.gadā regulējums kļuva stingrāks, kas deva iespēju precīzāk pieņemt lēmumu.

"Lēmuma galīgo stāšanās spēkā periodu pagarināja, tas, ka negatīva lēmuma pieņemšanas rezultātā stacija, visticamāk, pārtrauktu darbu, bet tā sniedza apkures pakalpojumus iedzīvotājiem. Līdz ar to mēs tomēr bijām spiesti uzklausīt gan pašvaldību, gan izvērtēt Zemkopības ministrijas viedokli pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Es teiktu, ka galīgā lēmuma paildzināšana bija objektīvu apstākļu dēļ," teica Eglītis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ekonomikas ministra 5.februāra lēmums uz disciplinārlietas pārbaudes laiku viņu atstādināt no amata par iespējamiem pārkāpumiem OIK uzraudzībā tika pieņemts pusstundu pirms "Latvenergo" akcionāru sapulces, kurā bija plānots lemt par kompānijas jauno padomi.

"Lēmums tika pieņemts nedaudz sasteigti, jo ministra birojs bija kaut kā palaidis garām faktu, ka 5.februārī ir ieplānota šī sēde. Viņi par to uzzināja vien 5.februārī no rīta, un tā bija attiecīgi strauja reakcija," pauda Eglītis, piebilstot, ka attiecīgā disciplinārlieta "ir matu skaldīšana un niekošanās". Tāpat Eglītis minēja, ka otrdien varētu pabeigt rakstīt paskaidrojumu un to iesniegt.

Nemiro iepriekš žurnālistiem minēja, ka līdz 2019.gada 31.decembrim OIK jautājumu risināšana un staciju uzraudzība bija tiešs EM uzdevums, kuru kā administratīvais uzraugs īstenoja ministrijas valsts sekretārs.

Tostarp Eglītis 6.janvārī bijis uzaicināts uz OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi sniegt informāciju. Pēc komisijas lūguma sniegt informāciju un dokumentāciju valsts sekretārs lūdzis pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu. "20.janvārī Parlamentārā izmeklēšanas komisija nosūtīja man lūgumu izvērtēt valsts sekretāra rīcību, ar kuru, iespējams, mēģināts novilcināt laiku, mēģināts sniegt nepatiesu informāciju par faktiem un padarīto darbu vai arī mēģināts izvairīties no atbildības," teica ministrs. Viņš skaidroja, ka 23.janvārī ar rezolūciju uzdevis Eglītim sniegt visu informāciju un dokumentus komisijai, bet valsts sekretārs 24.janvārī paziņojis par darba nespēju, vienlaikus gan rakstot plašus ziņojumus Valsts kancelejas direktoram.

"Man liekas, ka valsts sekretārs ir mēģinājis novilcināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu par vienu mēnesi. Tas nav pieļaujams, jo gala ziņojums jau top," teica Nemiro. 

Turklāt Eglītis pusotru gadu neesot izvērtējis OIK atbalsta saņemšanu "Lielmežotne". Nemiro skaidroja, ka 2019.gada 19.decembrī tika pieņemts lēmumus par OIK atcelšanu "Lielmežotne" un uzdots atmaksāt 1,6 miljonus eiro valstij par laika periodu no 2018.gada 8.augusta. Šogad Nemiro esot saņēmis "Lielmežotne" sūdzību, kur norādīts par normatīviem neatbilstošu procedūru, tāpēc 16.janvārī lūdzis Eglītim sniegt izvērstu paziņojumu par šo procesu, bet atbildi nav saņēmis.

"Jāsecina, ka valsts sekretāra organizētais vai faktiski īstenībā neorganizētais process OIK uzraudzībā un administrācijā ir radījis situāciju, ka no pirmā brīdinājuma par iespējamu valsts atbalsta atņemšanu līdz lēmuma pieņemšanai ir pagājis pusotrs gads," stāstīja Nemiro, paskaidrojot, ka "Lielmežotne" par iespēju zaudēt valsts atbalstu tika brīdināta 2018.gada 30.jūnijā. Ministrs norādīja, ka tā paša gada decembrī uzņēmums ministrijai sniedza precizētu informāciju, lai gan EM lēmums par turpmāku atbalsta sniegšanu vai atņemšanu jāpieņem mēneša laikā. "Astoņus mēnešus šajā lietā valsts sekretārs, kas ir tieši atbildīgs par uzraudzību, neko nerisina, lēmumu nepieņem, bet komersantam katru mēnesi tiek izmaksāts, iespējams, nelikumīgs atbalsts," stāstīja Nemiro. 

Savukārt 2019.gada augustā AS "Sadales tīkls" iesniedzis EM informāciju, ka "Lielmežotne" nav izpildījusi normatīvos noteiktās prasības. "Līdz ar to EM ir bezdarbojusies, un tikai pēc "Sadales tīklu" informācijas sākās aktīvāks process. Tomēr tas atkal ir ilgstošs un četrus mēnešus uzņēmumam tiek izmaksāts atbalsts un tikai 2019.gada decembrī valsts sekretārs pieņēma lēmumu par atbalsta atcelšanu," teica Nemiro. 

Pēc šī "Lielmežotne" ir vērsusies tiesā, lūdzot atcelt EM pieņemto lēmumu, un valsts pa to laiku turpina maksāt atbalstu. Izskatot lēmumu par atbalsta apturēšanu tiesā, valsts sekretārs nav nodrošinājis savlaicīgu dokumentu un paskaidrojuma iesniegšanu, stāstīja ministrs.

"Līdz ar to ir retorisks jautājums - vai šī nav bijusi ļaunprātīga rīcība? Vai šeit nav bijusi konkrēta ieinteresētība? Turklāt, ja mēs saņemam šādus dokumentus no viena komersanta, "Lielmežotne", un mēs zinām, ka OIK saņēmēji ir vairāk nekā 300, neapšaubāmi rodas jautājums, vai katrā konkrētā gadījumā nav līdzīgas problēmas," pauda Nemiro. 

Tāpat ziņots, ka Nemiro februāra sākumā atstādināja no amata Eglīti, kā iemeslu tam norādot iespējamus pārkāpumus OIK uzraudzībā. Tomēr pats Eglītis minējis, ka patiesais viņa atstādināšanas iemesls esot bijusi nevēlēšanās "Latvenergo" padomē iecelt ministra padomnieku Pāvelu Rebenoku. Eglītis 5.februārī iesniedza atlūgumu un ekonomikas ministrs viņa atlūgumu ir pieņēmis.