Āboliņš: ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt
“Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tik pat neaizskarams, kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības,” par iepriekš nebijušo praksi trauksmi ceļ Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Latvijas Maksātnespējas likums nosaka, ka pēc saistību dzēšanas plāna pilnīgas izpildes, ar tiesas nolēmumu maksātnespējas process tiek izbeigts, pasludinot parādnieka saistību izpildi pret visiem saviem kreditoriem.
“Līdz ar to persona ir atbrīvota no visām savām parādsaistībām un tiek izbeigta iepriekš sāktā izpildu lietvedības par saistību piedziņu. Likums nosaka, ka netiek dzēsti tikai tie maksājumi, kas radušies parādnieka tīšu vai netīšu likumpārkāpumu rezultātā. Tātad, pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu, kā arī prasījumi par Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā paredzētiem sodiem, bet visas citas saistības tiek pasludinātas par izpildītām. To ignorējot, parādījušies vairāki tiesu izpildītāji, kas uzskata, ka parādnieki nav atbrīvojami no tiesas spriedumu izpildes izdevumu segšanas un pieņem lēmumus privātpersonas maksātnespējas procesu noslēgt tikai pēc tam, kad parādnieks būs samaksājis visu atlīdzību par tiesu izpildītāju darbu. Tas nav likumā paredzēts un nav loģisks, tomēr ir atsevišķi tiesneši, kas tiesu izpildītāju lūgumu atzīst par pamatotu, liekot personai segt arī maksājumus, kādus likums tam neparedz. Iedzīvotājiem, kas saskārušies ar šādu viņu tiesību pārkāpumu, lūdzu neklusēt un celt trauksmi,” aicina Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.
Pašreiz asociācija saņēmusi ziņu par četriem gadījumiem, kad, apejot likumu, tiesu izpildītāji no personām, kas izpildījušas savas saistības pret kreditoriem un pabeigušas privātpersonas maksātnespējas procesu, cenšas piedzīt līdzekļus par tiesu izpildītāju darbu.
Šādu darbību ir atbalstījusi vismaz viena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese – Kristīne Maike. Taču asociācijas rīcībā ir informācija, ka līdzīgus lūgumus tiesu izpildītāji gatavo arī citām tiesām ne vien Rīgā, bet arī reģionos.
“Summas, ko tiesu izpildītāji lūdz piedzīt no personas, kas pilnā mērā izpildījušas visas likumā paredzētās saistības nav īpaši lielas – līdz 500 eiro par viena tiesu izpildītāja darbu. Taču ir personas, ar kuru piedziņas lietām strādāja divi, trīs un vēl vairāk tiesu izpildītāji. Ja katram tiesa dos atļauju vērst piedziņu par savu darbu, kopējais likumā neparedzētā maksājuma apmērs, kas tomēr tiek piedzīts no cilvēkiem, būtiski palielinās. Taču satraucošākais ir fakts, ka tiesu izpildītāju prasības, kas nav likumā paredzētas, atbalsta tiesa, pilnībā ignorējot tiesiskās paļāvības principu. Tas sāk izskatīties pēc atsevišķu tiesu izpildītāju un tiesnešu karteļa, kur tiesu izpildītāji radoši izgudro jaunus paņēmienus, kā vairot savu labklājību, bet atsevišķi tiesneši viņu nelikumīgos centienus atbalsta,” norāda Jānis Āboliņš.
Ņemot vērā jauno tendenci, kas izvēršas plašumā un tiešā veidā ir ne vien vēršanās pret iedzīvotājiem, bet pārkāpj arī likumu, Jānis Āboliņš uzskata, ka situācijas izvērtēšanā ir jāiesaistās arī Tieslietu ministrijai.
Savukārt iedzīvotājiem, kas saņēmuši tiesu izpildītāju lēmumu, kas viņiem pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, uzliek par pienākumu samaksāt vairākos simtos mērāmo atlīdzību par tiesu izpildītāju darbu, viņš aicina neklusēt un šos lēmumus pārsūdzēt, piesaistot tam kompetentu juristu. Viņš aicina arī publiskot to tiesnešu vārdus un tiesu nolēmumus ar kuriem tiesu izpildītāju pretlikumīgā iniciatīva tiek atbalsta.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nepiekrīt Latvijas Jāņa Āboliņa izteikumiem
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Izpildu lietvedības izbeigšana izpildu lietā, gadījumos, kad personai ir pabeigts maksātnespējas process, neatceļ parādnieka pienākumu segt sprieduma izpildes izdevumus, kuri radušies izpildu lietā.
Normatīvajos aktos ir noteikti gadījumi, kuros tiesu izpildītājam ir pienākums izbeigt izpildu lietvedību, tas ir, izbeigt parāda piedziņu. Šajās izpildu lietās tiesu izpildītājs turpina piedzīt sprieduma izpildes izdevumus fiksētās amata atlīdzības un izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmērā. Īpašo kategoriju lietās, kuras ar maksātnespējas procesu netiek dzēstas, piemēram, uzturlīdzekļu parāda lietās, tiesu izpildītājs atjauno izpildu lietvedību un turpina piedzīt gan parādu, gan sprieduma izpildes izdevumus pilnā apmērā, tas ir, fiksēto amata atlīdzību un amata atlīdzību procentos no piedzītās naudas summas.
Uzraudzību pār zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām veic tiesa un tās kompetencē ietilpst izvērtēt, vai zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ir tiesiska un pamatota un, vai zvērināts tiesu izpildītājs ir ievērojis normatīvajos tiesību aktos noteiktās prasības.”
