VARAM rosinās papildināt esošo Rīgas domes atlaišanas likumprojektu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinās papildināt Saeimā jau konceptuāli atbalstīto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, tajā kā argumentāciju iekļaujot informāciju par kvoruma trūkuma dēļ trīs pēc kārtas nenotikušajām domes sēdēm, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
VARAM attiecīgo priekšlikumu jau šodien iesniegs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Pūce norādīja, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām VARAM vairs nevar virzīt savus priekšlikumus, taču par attiecīgā priekšlikuma virzīšanu un atbalstīšanu var lemt pati komisija.
Pūce informēja, ka Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) esot norādījis, ka šajā jautājumā vēl aprunāsies ar komisijas deputātiem, tomēr vienlaikus viņš paudis, ka būtu nepamatoti likumprojektā neiekļaut šādu pamatojumu.
VARAM ministrs akcentēja, ka neatkarīgi no trim nenotikušajām sēdēm jau līdz šim ilgu laiku ir bijis un ir pamats Rīgas domes atlaišanai, un tas ir noteikts pašlaik Saeimā izskatāmajā Rīgas domes atlaišanas likumprojektā, kur norādīts uz atkārtotiem likuma pārkāpumiem. Situācijā, kad Saeimā jau tiek skatīts Rīgas domes atlaišanas likumprojekts, ko paredzēts līdz galam izskatīt nākamnedēļ, būtu nejēdzīgi un dumji virzīt jaunu likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, akcentēja Pūce. Tāpēc ministrija piedāvās veikt papildinājumu likumprojektā.
Šī situācija gan paspilgtina to, ka Rīgas dome ir pilnībā zaudējusi savu rīcībspēju, nespējot pieņemt pašvaldības budžetu un nevarot sanākt uz sēdēm, pauda politiķis.
Pūce apstiprināja, ka, ja Saeima 13.februārī nolems atlaist Rīgas domi, tad ātrākais Rīgas domes jauno vēlēšanu datums būtu 25.aprīlis. Reizē atkarībā no tā, kad likumprojekts stāsies spēkā, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas var notikt arī maija sākumā vai maija vidū, piebilda ministrs.
Politiķis skaidroja, ka pēc likumprojekta pieņemšanas tā spēkā stāšanās datums būs atkarīga no divām lietām. Valsts prezidentam Egilam Levitam šādā situācijā būs iespēja lemt par likumprojekta izsludināšanu laikā no 10. līdz 21.dienai pēc tā pieņemšanas. Pūce akcentēja, ka negrib iejaukties Valsts prezidenta kompetencē par likumprojekta izsludināšanu. Tāpat spēkā stāšanās laiku ietekmētu tas, ja vismaz 34 opozīcijas deputāti prasītu likumprojekta apturēšanu uz diviem mēnešiem parakstu vākšanas rosināšanai par referendumu šajā jautājumā, skaidroja ministrs. Pie šāda pavērsiena mainītos situācija ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iespējamo datumu.
Par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu atbildīgā Budžeta komisija uz sēdi varētu sanākt jau nākamajā nedēļā, lai lemtu par esošā likumprojekta un tā ietekmes ziņojuma papildināšanu ar jaunajiem apstākļiem. Paredzēts, ka jautājums par Rīgas domes atlaišanu Saeimas plenārsēdē varētu nonākt jau nākamajā nedēļā.
Kā ziņots, trešo reizi pēc kārtas nenodrošinot kvorumu sēdes norisei, Rīgas domes deputāti ir radījuši tiesisku pamatu Saeimai lemt par domes atlaišanu.
Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", trīs pēc kārtas nenotikušas sēdes ir viens no iemesliem, kas Saeimas deputātiem dod iespēju lemt par konkrētās pašvaldības domes atlaišanu.
Saeimā pašlaik izskatīšanā ir likumprojekts, kas paredz Rīgas domi atlaist, ņemot vērā tās nespēju veikt vienu no tās autonomajām funkcijām - sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Rīgas dome nepiekrīt tai izvirzītajiem pārmetumiem.
