"Rail Baltica" pārvērtīs Rīgas staciju

“"Rail Baltica" projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm – gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem – jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi,” norāda Burovs.

Ar Rīgas naudu nepietiks

Būs nepieciešams domes līdzfinansējums. “Viens no pirmajiem ir patlaban neizprotamais satiksmes mezgls pie Ģenerāļa Radziņa krastmalas, Maskavas ielas un iebrauktuves autoostā. Tā sakārtošanai dome jau ir izlēmusi piešķirt līdzfinansējumu,” teic Burovs.

Rīga ir gatava finansēt "Rail Baltica" piegulošo teritoriju pārveidi, taču ir skaidrs, ka ar pilsētas līdzekļiem nepietiks, uzsver domes priekšsēdētājs.

Piemēram, lai "Rail Baltica" posmā no Centrālās stacijas līdz Daugavai varētu runāt par Baltijas centrālo transporta mezglu un pilsētā integrētu, ērti lietojamu un mūsdienīgu dzelzceļa staciju, nepieciešams ap 180 miljoniem eiro, informē pilsētplānošanas uzņēmuma "Grupa 93" vadītājs Neils Balgalis.
Gaidāmās pārmaiņas

Šos līdzekļus nepieciešams ieguldīt desmit gadu laikā, sadalot trijās kārtās. Galvaspilsēta no sava budžeta var dot ap 25 miljoniem, kas varētu būt pārējā finansējuma avots, patlaban nav zināms. “Bez šiem ieguldījumiem Rail Baltica paliks tikai un vienīgi sliežu projekts ar neizmantotu potenciālu,” brīdina Burovs.

Balgalis uzskaita lielākās pārmaiņas, kādas varētu piedzīvot Centrālās stacijas apkārtne: nebūs tuneļu – visa gājēju kustība būs virszemē; jauna iela zem dzelzceļa (Elizabetes ielas pagarinājums līdz Turgeņeva ielai); jauns gājēju un riteņbraucēju tilts pār Daugavu un ar staciju savienots veloceļu tīkls, modernas velonovietnes; 13. janvāra iela kā bulvāris; kompleksa Gogoļa ielas mezgla starp Centrālās stacijas Dienvidu laukumu un Centrāltirgu pārbūve, Spīķeru ielas pārbūve; jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas stacijas apkārtnē; satiksmes organizācija ar vienvirziena ielu palīdzību; kuģīšu piestātne; "park & ride".

Noraks uzbērumu, nojauks "Titāniku"

Norokot dzelzceļa uzbērumu Elizabetes un Timoteja ielas galā, iegūto brīvtelpu zem platformām un sliežu ceļiem paredzēts izmantot reģionālo autobusu un Rīgas sabiedriskā transporta vajadzībām, vienojusies Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvās koordinācijas padome.

Šī telpa būs aptuveni 16 000 kvadrātmetru liela un sešus metrus augsta. Par teritoriju zem estakādes pie autoostas atbalstīts lēmums, ka nākotnē šo telpu varētu izmantot pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai. Teritorijā, kas atbrīvosies tirdzniecības centra Titāniks vietā un pie 13. janvāra ielas, pašvaldība iecerējusi izveidot publisko ārtelpu.

Sāk projektēt pamattrasi

“Daudzas lietas vēl nav nokavētas, un daudzas idejas būs realizējamas,” cer satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Tāda iespēja mainīt pilsētas centru un apkaimes var nebūt nākamos 20 līdz 30 gadus. Esmu priecīgs par interesi no pašvaldības puses piedalīties šajā procesā.”

Pašreiz sākta pamattrases projektēšana 411 kilometru garumā un rit iepirkums projektēšanas darbiem nākamajiem 233 kilometriem.

Līdztekus nacionālais projekta ieviesējs Latvijā Eiropas dzelzceļa līnijas īsteno projektēšanu Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā Rīga. Rīgā sākta ģeotehniskā izpēte, lai iegūtu grunts paraugus būvprojekta sagatavošanai, ko veic Intergeo Baltic speciālisti.

Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta dzelzceļu no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijā plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometru stundā.

Paredzēts, ka izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un daļu segs Eiropas Savienība. Pamattrases būvniecību paredzēts sākt 2022. gadā.

Valsts kontrole kritizē lēno gaitu

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" pārvaldība un ir risks neiekļauties Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktajā termiņā līdz 2025. gadam.

“Turklāt projekta izmaksu pieauguma nekontrolēšanu papildina pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām,” norāda Valsts kontrole. Nekustamo īpašumu atsavināšana Latvijas centrālajā daļā bija jāpabeidz līdz pagājušā gada 31. decembrim, bet līdz oktobrim Latvijā nebija pabeigts neviens darījums.

Janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti rīkojuma projekti tikai pirmo divu īpašumu atsavināšanai Rail Baltica vajadzībām.  Satiksmes ministrija sagatavojusi projektu par īpašuma Dzirnieki Mārupes novadā iegādi 0,3339 hektāru platībā par 67 547 eiro, īpašniece darījumam ir piekritusi. Par īpašuma Rīgā, Čuguna ielā 14, pirkšanu 0,2122 hektāru platībā par 55 045 eiro vienošanās vēl nav notikusi.

Pirmajos piecos projekta īstenošanas gados izlietoti tikai 24% no piešķirtā finansējuma un virkne darbu iekavēti no viena līdz četriem gadiem. Ziņojumā minēts, ka Satiksmes ministrijas īstenotā uzraudzība līdz šim nav bijusi pilnīga un efektīva.