Daudziem paliek mieles: barikāžu piemiņas ugunskuru Doma laukumā pirms laika brutāli nodzēš
Barikāžu piemiņas ugunskuru Doma laukumā 20. janvārī ugunsdzēsēji ar šļūtenēm nodzēsa stundu agrāk nekā bija paredzēts, laikā, kad daudzi pāri laukumam devās no atceres koncerta „Piesaukšana” Doma baznīcā. Tā vietā, lai vēl pakavētos emocionālās atmiņās un svētsvinīgā noskaņā, cilvēkiem vajadzēja noraudzīties, kā ugunsdzēsēji brutāli ar šļūtenēm nodzēš ugunskuru.
Iepriekš bija izziņots, ka ugunskurs Doma laukumā pirmdien kursies no desmitiem rītā līdz deviņiem vakarā. Jau no rīta tur sākās piemiņas pasākumi, kuri ilga līdz septiņiem vakarā, kad baznīcā sākās atceres koncerts. Koncerts ilga aptuveni stundu un publikai, dodoties mājup, it kā vēl vajadzēja iet garām degošajam ugunskuram. Tomēr tā vietā viņiem nācās noraudzīties, kā piebraukušie ugunsdzēsēji ar šļūtenēm nodzēš piemiņas liesmas.
Bijušais Rīgas domnieks par to savu sašutumu sociālajā tīklā „Facebook” neslēpa savu sašutumu: „Barikāžu piemiņas ugunskurs tika nodzēsts 20.00. Redzēju, ka tam neļauj pašam nodzist. Un tas ir skumji. Nu, nesaprotu to. Jau kuro gadu nesaprotu...”
Gundars Kļava: „Tas ir kā atmiņas ar bomi izsist!”
Pēteris Mieriņš: „Ugunsdrošības noteikumus ir stingri ieteicams ievērot VIENMĒR! Sentimentus, lūdzu, nolieciet pēdējā vietā. Te nu tai drošībai nav nekāda sakara ar notiekošo. Ir nolikti formējumi dežūrēt un punkts – lūk, drošība, bet cilvēki tur arī ir nevis roboti, un ir jābūt nevis formāliem izpildītājiem, bet gan viss notiekošais un uz priekšu ir jāprognozē un jāapspriež un jākomunicē arī savstarpēji. Varēja visu noorganizēt daudz vienkāršāk – sarunāt, cikos ugunskura kurināšana būtu beidzama pareizāk un laicīgi pavaktēt - pasekot līdz, lai tur izdegtu visa malciņa un klusu mierīgi Vecrīgā iestājas naktsmiers, nevis skumīgi un pretrunīgi katrs aiziet uz savu pusi. Sistēma ir jāmaina. Rīcība ir pareizāk jāveido, nevis - priekšnieks teica un viss. Tas priekšnieks ir šodien, bet rīt viņš jau varbūt starp mums un vēl atgrūsts dēļ savas attieksmes pret notiekošo. Pasākumi šie nenotiek visu laiku un tie ir vēsturiski, cieņas vērti”.
Modests Andžāns: „Tauta grib zināt, kurš mūdzis izdeva rīkojumu nodzēst piemiņas ugunskurus?”
Bruno Kante: „Jā, tiešām atbildīgās personas neko nav dzirdējušas par cieņu, atmiņu gara spēku un tamlīdzīgām vērtībām. Bezemociju birokrātija”.
Vilnis Buls: „Tas – vakar bija reāls ķeksītis, lai kaut kas būtu vispār bijis janvāra notikumu atcerei... Daži cilvēki vakarā pēc darba padziedāja dziesmas, kora koncerts baznīcā un viss...”
Pēteris Mieriņš: „Ļautiņi būtu pagaidījuši un vugdieši ar kamēr nodeg un viss. Bet nē vajag pa savam likumu burtus ievērot. Varēja sazināties ar dežūrējošo virsnieku un visu atrisināt bez lieka negatīva. Lai nu kur un kādā pasākumā, bet te šādā veidā... galīgi neizdarība!”
Ugunsdzēsēji ugunskuru nodzēsa vēl tad, kad pie tā sapulcējušies cilvēki dziedāja tautasdziesmas. Ugunsdzēsēju darbošanos pavadīja sapulcējušos improvizēta daina: „Visi labi pažarnieki, Kas sēž Doma laukumā”. Kad tika nodzēsts ugunskurs, sapulcējušies sāka dziedāt valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!”
1991. gada barikāžu muzeja administratore Ieva Eglīte Jauns.lv par pāragro ugunskura nodzēšanu pauda: „Biedrības pārstāvji par šo faktu arī bija izbrīnīti. Šogad sanāca nesaprašanās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ekipāžu, un viņi, nesagaidot Barikāžu biedrības priekšsēdētāju, nodzēsa ugunskuru paši”.
Savukārt VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Agrita Vītola Jauns.lv atbildību novēla uz pasākuma rīkotājiem: „Ar šo jautājumu aicinām vērties pie pasākuma rīkotājiem, jo tehnika tika izsūtīta saskaņā ar iesniegto pasākuma plānu”.
Bet Rīgas dome Jauns.lv atbildēja: „Rīgas domes izplatītajā Barikāžu atceres dienu pasākumu programmā ugunskurs Doma laukumā bija plānots līdz pulksten 20.00. Par ugunskuru atbildīgie bija Barikāžu dalībnieku biedrība. Ugunsdzēsēji neilgi pirms maiņas nodošanas - pirms pulksten 20.00 - ugunskuru nodzēsa”.
