"Stāvdrāzis", "tīkšķis", "influencefalīts" - turpinās gada vārdu un nevārdu meklējumi
Vēl līdz jaunā gada 10. janvārim visi, kam rūp valodas lietas, aicināti iesūtīt 2019. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus, informē Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).
LVAK sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS) aptauju rīko jau septiņpadsmito gadu.
Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu, un pienesums ir redzams adresē gadavards@inbox.lv. Pirmie ienāca jau 2019. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Aicinājums atcerēties, ka runa ir drīzāk par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā.
Joprojām tiek gaidīti iesūtījumi salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2019. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas rodas pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Te ir ziņās un komentāros atrasts „šodien sadarbības vizītes ietvaros KNAB apmeklēja Rīgas mēra kabinetu un māju,” „kad nav cūkai druvas, tad nav,” „nevajadzētu atļaut internātā rakstīt tādas lietas kā svarīgas ziņas,” „dziesma veltīta manai bijušajai topošajai sievai,” „statistika liecina, ka sirds slimību pacienti gados kļūst arvien jaunāki,” „bērni nākuši klajā ar ķeizargrieziena palīdzību,” „augsta atbilstības sajūta,” „man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!” u.c.
Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u.c. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti! Šogad ieteikta ir „buklatūra” – bukleti, kuriem jau no paša sākuma vienīgais jēdzīgais lietojums ir būt par makulatūru, arī „influencefalīts” – tas, par ko pārvērties tīkla mārketings. LVAK atgādina - labākie jaunvārdu darinātāji ir bērni. Īpaši tiek gaidītas arī viņu pērles.
Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2019. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs. Tagad mums ir „valstsgriba”, „vienvērtīgs” u.c. Tomēr tepat sevi piesaka arī „tīkšķis” – jau labu laiku latviešu valodā neērtās „laikošanas” vietā.
Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un – jāpiebilst – greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, „publiskie sabiedrības elementi”, „kompotence”, „sankcionēts”, kas lietots ar nozīmi „pakļauts sankcijām”, nevis „apstiprināts, leģitīms”, arī „stāvdrāzis” kā „skrejritenis”, „deguna aizlikums” u.c.
Spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās – nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Vienubrīd un skaists aprīlī bija LTV valdes kandidāta cerīgais teiciens: „Šorīt redzēju saullēktu, monētu un stārķi!” Vēl šāds: „Katrai kļūdai ir vārds un uzvārds.”
Pieteikumi līdz 10. janvārim jāsūta uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.
Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā – žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu.
