Sinoptiķi atklāj, kādām klimata pārmaiņām Latvija var gatavoties nākotnē
Lai gan 2018.gads Latvijā bija sausākais novērojumu vēsturē, vidējais nokrišņu daudzums pēdējās desmitgadēs Latvijā ir audzis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
1961.-1990.gada vidējais nokrišņu daudzums valsts teritorijā bija 651 milimetrs, bet šajā desmitgadē tas sasniedzis vidēji 701 milimetru gadā jeb 107,7 procentus no agrākās normas.
Nokrišņu daudzumam gadu no gada vērojamas lielas svārstības. 2017.gadā Latvijā kopumā bija 810 milimetru nokrišņu, pērn - tikai 473 milimetri, savukārt šogad lietus un sniega daudzums provizoriski sasniedzis 650 milimetrus.
LVĢMC, apkopojot datus par jau notikušajām klimata pārmaiņām un izvērtējot nākotnes prognozes, secinājis, ka Latvijā biežāki kļūs sausuma un karstuma periodi, bet gada kopējais nokrišņu daudzums turpinās palielināties, tāpat biežāk gaidāms stiprs lietus, kas var izraisīt plūdus.
Līdz šā gadsimta beigām tiek prognozēts gada kopējā nokrišņu daudzuma palielinājums par aptuveni 80-100 milimetriem. Nokrišņu daudzums straujāk pieaugs ziemā, savukārt vasarā tas var pat samazināties. Biežāk gaidāms lietus, tai skaitā intensīvas lietusgāzes, bet retāk snigs.
Lauksaimniecībā sniega trūkums var palielināt kailsala un kultūraugu izsalšanas risku. Intensīvi nokrišņi biežāk var apgrūtināt ražas novākšanu un augsnes apstrādi pārmērīgā mitruma dēļ, palielināsies kultūraugu izslīkšanas risks. Savukārt karstuma un sausuma periodi vasarās veicinās straujāku augsnes izžūšanu un var izraisīt augu nokalšanu, kas ne tikai samazinās ražu, bet arī palielinās ugunsgrēku risku.
Jau ziņots, ka 2010.-2019.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniegusi +7,1 grādu, kas ir 1,4 grādi virs 1961.-1990.gada klimatiskās normas. Savukārt 2019.gads ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 grāds kļuvis par vissiltāko novērojumu vēsturē.
