Plāni ārkārtas vēlēšanām ir arī 4 no "Saskaņas" izslēgtajiem deputātiem

Neatkarīgo deputātu frakcijā apvienojušies četri no partijas "Saskaņa" izslēgtie deputāti - Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vadims Baraņņiks un Vitālijs Dubovs. 

Petrovs pauda viedokli, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums rosināt domes atlaišanu ir laba ziņa rīdziniekiem, jo jau ilgu laiku redzams, ka dome nevar pilnvērtīgi strādāt. 

Pēc viņa teiktā, Neatkarīgo deputātu frakcijai tuvāko trīs nedēļu laikā "varētu būt gatava sava partija".

Proti, Neatkarīgo deputātu frakcija plāno pievienoties kādai no jau eksistējošām, bet patlaban politiski neaktīvām partijām, šādu rīcību saistot ar juridiskiem iemesliem. To, kura ir šī partija, Petrovs gan pagaidām atklāt nevēlējās. 

Vienlaikus viņš norādīja, ka partijas līderi nebūšot kāds no "vecajiem" politiķiem. Kas varētu būt partijas "lokomotīves" - vēl tikšot lemts, taču sarakstā plāno būt visi četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji.

Taujāts, kā ārkārtas vēlēšanu gadījumā vērtē savas izredzes tikt ievēlētiem domē un kādu elektorātu cer piesaistīt, deputāts norādīja, ka izredzes viņiem esot labas, jo ir daudz iedzīvotāju, kuri redzot, ka "Saskaņa" desmit gadu laikā nav spējusi izpildīt savus dotos solījumus un nav spējusi sakārtot pilsētu.

Frakcija cer pārņemt daļu "Saskaņas" elektorāta, jo tā līdz šim bijusi vienīgā partija, kas apvienojusi gan latviešu, gan krievu elektorātu.

Neatkarīgo deputātu frakcija jaunveidojamais politiskais spēks gan neplānojot koncentrēties tikai uz krieviski vai latviski runājošajiem vēlētājiem, bet gan "runāt ar visiem vēlētājiem". 

Kā vēstīts, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.

Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju.

Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām.

Šobrīd, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.

Tomēr Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.